Vai ar 2,13 eiro dienā pietiek, lai izdzīvotu? Sāk vērtēt garantētā minimālā pabalsta atbilstību Satversmei
Ar 2,13 eiro dienā nav pietiekami, lai cilvēks Latvijā varētu sevi uzturēt. Tā uzskata tiesībsargs Juris Jansons, kurš jau pirms kāda laika vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot garantētā minimālā pabalsta apmēra atbilstību pamatlikumam. Šodien tiesa sāka šīs lietas izskatīšanu. Tā labklājības jomā ir viena ļoti zīmīga prāva.
Latvijā ir noteikts garantētais minimālais ienākumu līmenis. Ja iedzīvotāju ieņēmumi to nesasniedz, pašvaldības izmaksā pabalstu, lai trūkstošo starpību segtu. Tātad to saņem vistrūcīgākie, kuru ienākumi ir niecīgi vai to nav vispār.
Kad tiesībsargs Juris Jansons pērn vērsās Satversmes tiesā, minimālais ienākumu līmenis bija 53 eiro mēnesī, kopš gada sākuma tas palielināts līdz 64 eiro. Tiesā, kas lietu sākusi izskatīt videokonferences režīmā, Juris Jansons šodien sacīja, ka minimālais ienākumu līmenis joprojām ir nesamērīgi zems.
"Ir skaidrs, ka 2,13 eiro dienā no šā gada pirmā janvāra vai 1,77 eiro iepriekš, nav pietiekama naudas summa, lai cilvēks varētu nodrošināt sev pilnvērtīgu uzturu," saka Jansons.
Tiesībsargs norādīja, ka pabalsta apmērs nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos, bet noteikts politiskas vienošanās dēļ pēc atlikuma principa, un tas nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi: "No vistrūcīgāko iedzīvotāju iesniegumiem, kas saņemti Tiesībsarga birojā, uzzinot, ka šie cilvēki ir spiesti dzīvot pusbadā, viņi ekonomē uz pārtikas rēķina, lai varētu samaksāt par zālēm un mājokli. Bieži vien viņi savās vēstulēs šādu dzīvi salīdzina ar vārdu "genocīds"."
Tikmēr, runājot valdības vārdā, Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa iebilda tiesībsargam, norādot, ka trūcīgajiem pieejami arī citi pabalsti, kurus turklāt plānots turpināt palielināt.
"Ministru kabineta ieskatā, sociālā nodrošinājuma sistēma atbilst šiem izvirzītajiem kritērijiem par esību, adekvātumu un pieejamību," teic Celmiņa.
Ministrijas pārstāve arī vērsa uzmanību, ka pabalsta apmērs ir jāsalāgo ar Latvijas algu līmeni: "Arī starptautiskās organizācijas, piemēram, OECD un Pasaules Banka, norāda uz to, ka atbalsts, ko iedzīvotāji saņem naudas izteiksmē, nedrīkst būt pārlieku tuvs ienākumiem, ko iespējams gūt no darba tirgus. Lai tādējādi nedeformētu motivāciju un līdzdalību būt pašam par savas dzīves ienākumu noteicēju."
Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2018. gadā garantētā minimālā ienākuma pabalstu saņēma gandrīz 21 tūkstotis iedzīvotāju. Tā vidējais apmērs bija 42 eiro, kas vidēji maksāts pusgadu.
Uzklausot vairākus pieaicinātos ekspertus, Satversmes tiesa turpinās vērtēt, vai šis pabalsts atbilst pamatlikumam.
Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
