Mainās atkritumu izvešanas kārtība Rīgā; daļa pilsētnieku joprojām bez līgumiem
No trešdienas Rīgā stājusies spēkā savulaik gari un plaši apspriestā reforma, kas izmaina atkritumu izvešanas organizāciju galvaspilsētā. Līdz šim šā pakalpojuma sniegšana bija nedaudz haotiska, un atcerieties, – vienubrīd bija centieni ieviest monopolu, kas beidzās ar pamatīgu skandālu. Taču tagad Rīga sadalīta četrās zonās, kuras apsaimniekos trīs komersanti. Par spīti uzstājīgajiem aicinājumiem to izdarīt, ne visi iedzīvotāji gan vēl ir noslēguši jaunos līgumus.
Jaunā kārtība paredz mainīt sadrumstaloto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Rīgā, līdz šim pat mājām vienā ielā varēja būt dažādi drazu izdevēji. Tā vietā galvaspilsēta no šodienas ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, katrā no tām darbojas konkrēts komersants.
Pakalpojuma sniedzēji gan paliek pamatā tie paši, kas atkritumus izveda līdz šim. Solīts, ka vidējais maksājums galvaspilsētā saruks, taču daudziem rīdziniekiem arī jārēķinās ar nedaudz lielāku tarifu.
Jauno līgumu slēgšana sākās jau martā, līdz šodienai to izdarījuši aptuveni 80% klientu. "Tas faktiski ir ļoti labs rādītājs, īpaši ņemot vērā, ka šis līgumu slēgšanas laiks sakrita ar dažādiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību," saka Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.
Tie klienti – privātpersonas, namīpašnieki vai pārvaldnieki -, kuri to vēl nav izdarījuši, aicināti vērsties pie savas zonas apsaimniekotāja. Pašvaldība pagaidām nekādus sodus vēl neplāno, bet nākotnē gan tie var sekot, ja līgumi netiks noslēgti. Vienlaikus ir iespēja pieteikt atkritumu izvešanu līdz līguma noslēgšanai, bet tas jau būs par priekšapmaksu.
"Ko mēs lūdzam iedzīvotājus ņemt vērā – šie maršruti ir pārplānoti un var nesakrist ar to, kas bijis iepriekš. Piemēram, ja līdz šim atkritumus jums izveda no rīta, tagad izvešana varētu iekrist arī pēcpusdienā," norāda Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja.
No šodienas Rīgā ir iespēja pieteikt arī bioloģiski noārdāmo atkritumu, piemēram, pārtikas atlieku, dalīto vākšanu par atsevišķu maksu, kas ir zemāka par standarta tarifu.
Ar komersantiem noslēgtā vienošanās paredz, ka tuvāko gadu laikā Rīgā izveidos aptuveni 1000 dalīto atkritumu vākšanas punktu. Savukārt pašvaldība apņemas izveidot vismaz astoņus šķiroto atkritumu savākšanas punktus, kuros jānodrošina iespēja šķirot ne tikai stiklu, plastmasu un papīru, bet arī lielgabarīta atkritumus.
Šī jaunā kārtība būs spēkā vai nu septiņus gadus, vai arī līdz Konkurences padomes lēmumam, kas ļautu galvaspilsētas atkritumu saimniecību uz nu jau bēdīgi slavenā koncesijas līguma pamata pārņemt uzņēmumam "Tīrīga". Šādā gadījumā pašreizējie līgumi spēku zaudētu triju mēnešu laikā.
Konkurences padomē TV3 Ziņas noskaidroja, ka "Tīrīgas" līguma vērtēšana joprojām turpinās un nav zināms, cik ilgu laiku tas vēl prasīs. Konkurences uzraugi pauž, ka šobrīd ieviestais modelis vērtējams pozitīvāk nekā skandalozais monopols, taču vislabvēlīgākais risinājums Rīgai būtu tā sauktais brīvā tirgus modelis, kur klienti paši varētu izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju starp licencētiem komersantiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
