Šī nedēļa mums paiet "Labestības dienas" zīmē, un "900 sekundes" turpina stāstīt par akcijas "Labestības diena" vēstnešiem. Lai varētu piepildīt bērnu sapņus, ir jāsavāc 135 tūkstoši eiro – ar šo summu varēs palīdzēt 48 bērniem. Viņu vidū būs arī deviņus gadus vecā Elizabete. Viņas sapnis ir strādāt ar zirgiem un viņus trenēt.
Vislabāk Elizabetei patīk dzīvoties pa laukiem. Te var kārtīgi izbraukāties ar riteni, izšūpoties un pamakšķerēt. Bet visvairāk viņai patīk dzīvnieki, jo īpaši zirgi.
"Es jau mammai, tētim un opim stāstīju, ka tad, kad es izaugšu liela, gribēšu pati savu zirdziņu, un ka vajadzēs opim vai tētim uztaisīt kaut kādu māju, kur viņu novietot. Jo mums ir govis, tāpēc vajag arī zirgiem kaut kādu vietu," saka "Labestības dienas" vēstnese Elizabete.
Kad izaugs, Elizabete sapņo kļūt par zirgu treneri. Bet mamma – ka meita vienkārši būs vesela, un viņas tētis, kas tagad ir spiests strādāt ārzemēs, lai nopelnītu naudu medicīnas izdevumiem, varēs atgriezties mājās.
"Es ļoti gribētu, lai mums valstī uzlabojas medicīniskā sistēma bērniem ar īpašam vajadzībām. Kur ir profesionālāka rehabilitācija. Kur ir mērķis sasniegt kaut kādus rezultātus. Un lai mums tētis var atgriezties no ārzemēm mājās. Būt kopā ar mums, redzēt, kā meita izaug. Un otrādāk – ka meita redz tēvu," stāsta Elizabetes mamma Aija.
Dzemdību traumas dēļ Elizabetei kreisā kāja aug lēnāk un nepareizi. Tāpēc meitenei ir nepieciešamas ortozes. Augošam bērnam tās regulāri ir jāmaina. Un tieši tagad šāds brīdis ir pienācis – nepieciešamas nedaudz citādākas ortozes nekā līdz šim.
"Ja Elizabete nenēsātu ortozes, viņai kāja aizietu atkal atpakaļ. Vai grieztu uz āru, vai uz iekšpusi. Tagad uz iekšpusi, jo viņai ir pārstādīti muskuļi. Pārstādīts muskulis nozīmē, ka viņš veic pretējo funkciju. Ja agrāk viņai kāju grieza tā nesmuki uz ārējās maliņas, tad tagad viņa to darītu uz iekšpusi. Un pagarināja Ahilleja cīpslu arī tajā operācijā," stāsta Aija.
Nepārtraukti ir jāmaina arī ortopēdiskie apavi. Tie jāpērk uzreiz divi pāri, jo katrai kājiņai ir savs izmērs.
"Dažreiz man ir bēdīgi. Piemēram, es veikalā eju, un mamma man grib kaut kādas kurpes nopirkt, bet es nevaru uz ortozes uzvilkt viņas. Un dažas kurpes ir smukas, bet viņas neder manai ortozei," neslēpj Elizabete.
Elizabete ir apņēmības pilna vingrot, apmeklēt fizioterapiju un arī valkāt ortozes cerībā, ka kādreiz varēs tās novilkt uz visiem laikiem un uzvilkt skaistas kurpes ar nelielu papēdi.
