Lielākajā daļā gadījumu valstij no šīm kapitāldaļām nav nekādas jēgas. Būtu loģiski tās pārdot, taču, kā izrādās, tas nemaz nav tik vienkārši.
"Possessor" pārvalda un tirgo valstij piederošos nekustamos īpašumus un kapitāla daļas, kuru kopējā vērtība pērn bija 168,38 miljoni eiro. Pērn "Possessor" un tās meitassabiedrības pēc pārdošanas darījumiem valstij ieskaitījis 1,19 miljonus eiro.
Publisko aktīvu pārvaldītāja mājaslapā arī tagad atrodami vairāki sludinājumi, kuros izsola mājas, dzīvokļus. Taču starp nekustamajiem īpašumiem izceļas iespēja iegādāties 10% AS "Rīgas sanitārā transporta autobāzes" akciju par teju miljonu (975 150) eiro.
Šī firma slavena ar to, ka gadiem viņu automašīnas iznomāja ātrā palīdzība. Firmas patiesā labuma guvējs Adigjozals Mamedovs ir labs draugs kādreizējam NMPD priekšniekam Armandam Ploriņam, kurš Mamedova dzimšanas dienas ballē publiski uzslavēja Mamedovu, sakot- "Ja es būtu Jūs pazinis agrāk, būtu garīgi un arī, iespējams, finansiāli bagātāks". Šo izteikumu nākšana gaismā radīja skandālu, un Ploriņam maksāja amatu, savukārt AS "Rīgas sanitārā transporta autobāzes" pakalpojumus ātrā palīdzība pārtrauca izmanto,
Patlaban nav publiskota informācija par uzņēmuma darbības rezultātiem 2019.gadā, bet 2018.gadā "Rīgas sanitārā transporta autobāze" strādāja ar 420 712 eiro apgrozījumu un 15 256 eiro zaudējumiem.
Valstij akcijas šajā uzņēmumā pieder jau ilgus gadus, kam šobrīd vairs nav nekāda finansiāla pamata.
"Tas ir tas, kas palicis pēc privatizācijas, privatizācijas brīdī bija doma, ka valsts pensiju fondā būs maza daļa no kapitālsabiedrībām, kas akumulēs resursus pensiju fondā," skaidro Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.
Izrādās, ka kopumā ir vairāki desmiti šādu akciju sabiedrību, kurā valsts ir mazākais akcionārs, līdz ar to vājākā pozīcijā nekā lielākie akcionāri, un tas valstij ir neizdevīgi.
"Pirmkārt, valsts nevar kontrolēt nekādu darbību, kā pasīvs īpašnieks un mazākuma akcionārs negūst nekādu labumu. Ir gari stāsti bijuši ar "Grindex" un "Latvijas Kuģniecības" akcijām, kad valsts ir pieņēmusi lēmumu akcijas atsavināt, kad ir izdevīgākas brīdis. Galu galā, tas ir resurss, kuru var izmantot valsts vajadzībām, ieguldot veselībā, izglītībā, citur, kur tā nauda ir tagad vajadzīga," saka Vilks.
Cik vērtīgs ir šāds valstij piederošais, pa mazām kapitālsabiedrībām izkaisītais mazākuma akciju portfelis, kas faktiski gadiem bijis neizmantos, nav zināms.
"Tā nevar pateikt, cik ir vērtība viņām. Ir 12 lielās kapitālsabiedrības, kurām kopumā vērtība ir vairāki miljardi. Tās ir neatsavināmās – "Latvijas Meži", "Latloto", "Augstspriegumu tīkls" un citas," norāda Vilks.
Savukārt investīciju baņķieris Ģirts Rungainis akcentē, – no nīkulīgo uzņēmumu kapitāldaļām valstij jātiek vaļā, taču procesam ir jābūt maksimāli caurspīdīgam, lai sabiedrība skaidri redzētu, kam un par cik kapitāldaļas pārdotas. Pat ja firmai ir lieli zaudējumi, tai tomēr pieder manta, ko var kaut vai nodot kaut metāllūžņos, tādēļ svarīgi akcijas nepārdot par sviestmaizi, reizē gan aplēšot akciju reālo tirgus vērtību, to nepārvērtējot.
"Skaidrs, ka lielākai daļai ekonomikas ir jābūt privātās rokās, bet ir vietas, kur valstij ir jābūt. Lielāki uzņēmumi, kur ir stratēģiski apsvērumi, ģeopolitiski, infrastruktūras veidojuši – kā "airBaltic", lidosta vai ostās," saka Rungainis.
Mazos uzņēmumos, kas ir sekas privatizācijas procesam, nav novests līdz galam – uzturēt līdzdalību nav absolūti nekāda pamata.
Pārresoru koordinācijas centrā pauž cerību, ka "Possessor" rīkosies aktīvāk, lai atbrīvotu valsti no nevajadzīgo akciju sloga, savukārt "Posossor" uzsver, ka ir tikai politikas izpildītāji, un stratēģisku lēmumu pieņemšana ir Pārresoru koordinācijas centra rokās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
