"Laukos paši izaudzēt nevaram, tāpēc pērkam ārzemju." Zemenes‑svešinieces turpina "izēst" pašmāju ogas
Latvijā jau ilgāku laiku valda zemeņu bums, un pirmās tirgū, protams, parādījās ārvalstu zemenes, taču tagad ir pieejama arī Latvijā audzēto zemeņu raža. Vai ir iespējams atšķirt ārzemju zemeni no Latvijas zemenes, un vai šo situāciju ļaunprātīgi neizmanto zemeņu tirgotāji.
Cēsu tirgū pamanām trīs nojumītes, kur tirgo arī zemenes – visas no ārvalstīm ievestās.
Pārdevēja Vita, kura nesūdzas par ogu noietu, atklāj, ka zemenes piegādātas no Polijas, Grieķijas un Spānijas. Reizēm tirgo arī Latvijas zemenes, tās atceļo no netālu esošās audzētavas. Tās gan izķerot gana ātri, tik apjoms neliels. Cena par kilogramu – pat 12 eiro.
Mēs tās Latvijas zemenes paši audzējam savā dārzā. Tā ka mēs mājās ēdam paši par 12 [eiro kilogramā] un šeit – uz ziemu un pavasari – par 1,75 eiro kilogramā.
Tieši cena par kilogramu ir tā, kas uzrunā pircējus iegādāties ārzemju zemenes. Daži pat pērk uzreiz vairākas kastes, šķiroties no desmitiem eiro.
Ievārījumam. Laukos paši izaudzēt nevaram, tāpēc nopērkam. Tā lētāk sanāk. Un garšo tāpat kā no pašu audzētām vai meža. Pašu tik skaistas tāpat nebūs, sīkākas arī, bet te [kastē] visas ir kā viena.
Tirgotāji zemeņu piegāžu aizkulises gan neatklāj. Vienīgais, kas liecina par to, ka sarkanās ogas nav no Latvijas, ir uz cenu zīmēm uzrakstītā zemeņu izcelsmes valsts. Pārtikas un veterinārais dienests gan norāda, ka ik pa laikam uzrodas negodīgi tirgotāji, kuri ārzemju ogas uzdod par Latvijā audzētām.
Protams, ka ir nācies konstatēt, bet es saku, ka šādu gadījumu nav ļoti daudz, jo tirgotāji ieklausās inspektoros, patērētājos, un viņiem visa šī informācija tiek sniegta. Ja kādam no pārdevējam bieži vien ir pastāvīgie apmeklētāji, klienti, es nedomāju, ja viņš vienreiz melos, tad nākamreiz pie viņa nenāks.
Mūsu inspektori vienalga tam seko līdzi, jo zemenes parādās gan tirgū, gan arī tirdziņos pie lielveikaliem. Un pagaidām mēs neesam konstatējuši ļoti būtiskas neatbilstības, klaju patērētāju maldināšanu.
Cēsu pusē ir visai prāvs skaits zemeņu audzētavu. Viena no tām ir "Mežnoras" Raunas novadā, kur sarkanās ogas tiek audzētas vairāk nekā 20 gadu. Ārija un Aivars Urbasti norāda, ka viņi zemenes audzē uz zemes – dobēs, tā esot dabiskāk. Citi savukārt audzējot kastēs.
Bija viens, kas Norvēģijā lasīja ogas tuneļos. Saimnieks ieveda audzētavā un teica, ka rīt te lasīsim ogas. Bet tur visas bija zaļas, taču otrajā rītā viņš atnāca – sarkanas.
"Mežnoru" saimniekiem arī iedodam nogaršot tirgū pieejamās zemenes no Polijas. Ārija atzīst, ka iedotā oga ir ļoti cieta un grūti saspiežama, kamēr pašu audzētā ir visai sulīga un mīksta.
Tieši neziņa, kādos apstākļos tiek audzētas zemenes no tālākām Eiropas zemēm, arī dara bažīgus cilvēkus. Tomēr Latvijas pirmās zemenes gan nespēj konkurēt ar ievesto ogu cenām, taču – lētāk tirgot neesot iespējams.
Jā, un arī daudz komentāru internetā, ka zemenes no kosmosa vai ar zeltu apbērtas. Ļoti daudz ko nākas dzirdēt.
Ārija uzsver, ka zemeņu audzēšana nemaz nav lēts prieks, kaut vai stādu sagāde, siltumnīcu būvēšana, mēslojums, plēves un tā tālāk, kā arī – ieguldītais pašu darbs.
Latvijas zemeņu sezona šogad mazliet esot aizkavējusies, taču labākajā gadījumā tā var ilgt līdz pat novembrim, kad no dobes tiek novāktas beidzamās ogas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
