Vairāku pasu sistēma Krievijā rada bažas par agresīvā kaimiņa vēlmi palielināt savu ietekmi

Grozījumi likumā par "Par Krievijas Federācijas pilsonību" stāsies spēkā jūlijā. Tie paredz, ka cilvēkam kurš vēlas kļūt par Krievijas pilsoni nebūs jāatsakās no jebkuras citas valsts pilsonības. Atcelta arī prasība, ka pilsonības iegūšanai pretendentam Krievijā jānodzīvo vismaz pieci gadi un jāuzrāda apliecinājums par legāliem ienākumiem.

Likuma autori cer, ka Krievijas pases iegūs līdz desmit miljoniem cilvēku, galvenokārt krieviski runājošie no bijušajām Padomju savienības valstīm.  Likumprojekts abās parlamenta palātās tika pieņemts steidzamības kārtā ar mērķi it kā uzlabot demogrāfiskos rādītājus –  un tā autori uzsvēra,ka pēc tā stāšanās spēkā Krievija nekavējoties sāks aizsargāt savus pilsoņus.

Tomēr ja atskatāmies vēsturē – tieši šādu argumentu Krievija izmantoja pamatojot savu bruņoto spēku atrašanos Dienvidosetijā un Abhāzijā. Ārpolitikas pētnieki uzsver Krievijas vadmotīvs ir vājināt kaimiņvalstu juridiskās robežas.

"Izmantot šādu praksi, lai varētu izdarīt spiedienu uz valstīm, lai nojauktu valstu juridiskās robežas, tas Krievijai dod tiesību argumentēt savu pilsoņu aizstāvību, kā iemeslu, lai pārkāptu valstu robežas, iejauktos iekšlietās un izdarītu spiedienu uz valstīm. Izplatīt savas pases un pilsonību, tādā veidā palielinot cilvēku bāzi ar kuru ir iespējams argumentēt šo rīcību," uzskata Latvijas Austrumu politikas pētījuma centra pētnieks Mārcis Balodis.

Tiesa, pētnieku ieskatā šeit vairāk runa ir par Ukrainu un Moldovu. Proti, izplatīt  pilsonību separātistu kontrolētajās teritorijās, tādā veidā audzējot Krievijas pilsoņu masu un iegūstot papildu politisko argumentu, lai turpinātu iejaukties konfliktos.

"Skaidrs, ka tas ir  politisks lēmums gan uzturēt šīs lingvistiskkulturālās nacionālisma saites, gan, protams, atstāt instrumentu Krievijas ietekmei konkrētās valstīs, konkrētā reģionā. Vispirms Ukraina, jo tur ir lielā spēle, tur ir Eirāzijas ekonomiskā savienība, es domāju, ka tās ir Krievijas prioritātes, ne jau Krievija domā katru dienu un nakti par to, ko darīt ar Baltijas valstīm, tā nav bijusi galvenā motivācija, bet no otras puses zināmi riski ir," uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Sprūds uzsver, ka šis ir skaidrs signāls Latvijai par nepieciešamību vecināt integrāciju un mazināt šķelšanos sabiedrībā.

"Krievija izspēlē savu kārti un skaidrs, ka ir sabiedrības daļa kurai tomēr lingvistiski kulturāli, un diemžēl arī politiski, dažkārt ir tuvāk ar to, ko dara Kremlis, nevis tas, kas notiek šeit valstī. Kamēr mūsu valsts, mēs paši būsim pievilcīgi, es domāju, ka kaut kāda milzīga steigšanās pēc jaunām pasēm  diez vai būs," norāda Sprūds.

Ārlietu ministrs komentējot Krievijas soli uzsver, ka Pilsonības piešķiršana ir katras valsts kompetence, tomēr viņš nenoliedz, ka arguments par demogrāfisko rādītāju uzlabošanu, nav vienīgais uz ko Krievija mērķē.

"Šeit ir ļoti daudz un dažādi iemesli, viens no tiem tiešām ir demogrāfiskā situācija, ietekmes palielināšana. Būsm reālisti, tas nav tik daudz iekšpolitisko procesu ietekmēšanai – ja jūs esat Krievijas pilsonis, jūs nevarat balsot par Latvijas parlamentu, ko vienmēr var izmantot mūsu pilsoņu tiesību aizstāvībai. Tas ir cits arguments," saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Vēsture ir apliecinājusi, ka pirms 7, 6 gadiem –  daudzi gan nepilsoņi, gan Latvijas pilsoņi pieteicās Krievijas pilsonībai  ļoti merkantīlu mērķu vadīti. Lielākas pensijas, ātrāks pensionēšanās vecums. Nāca lielā ekonomiskā krīze 2014-itajā gadā krievija – kritās rubļa kurss un pēķšņi atklajās ka ieguvumi ir pārvērtušies lielos zaudējumos un bija gadījumi un daudzi vēlējās atgriezt Latvijas pilsonību. Ministrs uzsver Latvijā dubultpilsonība ar Krieviju ir aizliegta.

"Mēs šeit Latvijā nekādā veidā neatzīstam dubultpilsonību ar Krieviju. Un, ja kāds šādu pilsonību saņems, tad viņam attiecīgi vajadzētu izstudēt Latvijas pilsonības likumu. Ja ir kādi cilvēki, kas domā, ka viņi var apmānīt Latvijas valsti, dabūt šo dubultpilsonību vai saglabāt nepilsoņu statusu un iegūt Krievijas pilsoņu statusu, tad šeit būs jautājums mūs iestādēm, kam būs jāseko tam līdzi. Tas ir Krievijas suverēns lēmums, mūsu intereses ir sargāt savas intereses un drošību," pauž Rinkēvičs.

Nav zināms precīzs skaits, cik Krievijas pilsoņu Latvijā ir. Ārlietu ministrija jau gadiem  ir vērsusies pie Krievijas ar lūgumu sniegt informāciju, cik daudz Latvijas nepilsoņu patiesībā ir Krievijas pilsoņi. Taču šādus datus nav saņēmusi – aptuvenās aplēses kā tie ir vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.