Sešpadsmitgadnieki ir pietiekami nobrieduši, tāpēc viņiem ir jādod balsošanas tiesības, ļaujot piedalīties vismaz pašvaldību vēlēšanās. Tā uzskata apvienība "Attīstībai/Par!", kas šonedēļ par to centās pārliecināt arī pārējās Saeimā pārstāvētās partijas. Taču nesekmīgi. Ar balsu vairākumu jau kārtējo reizi iecere noraidīta.
Latvijā līdzīgi kā citviet Rietumos krītas līdzdalība vēlēšanās. Tāpēc jāmeklē veidi, kā mobilizēt vēlētājus, īpaši jauniešu vidū, norāda apvienībā "Attīstībai/Par!". Tās pārstāvji ir pārliecināti, ka vismaz pašvaldības, sākot ar nākamo gadu, jāļauj vēlēt jau no 16 gadiem. Vēlētāju loku tas paplašinātu par aptuveni 35 tūkstošiem.
"Latvijā jaunietis 16 gados gan ir pietiekoši nobriedis strādāšanai, nodokļu maksāšanai un pat kriminālatbildībai. Taču brīdī, kad visi dodas pie vēlēšanu urnām, viņa spēja uzņemties atbildību nez kāpēc pazūd," neizpratnē ir Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (AP).
Iecere gan nav jauna. Tā aktualizēta arī iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Par tiesībām pašvaldības vēlēt no 16 gadiem savulaik iestājās arī Nacionālā apvienība, kuras līderim Raivim Dzintaram (NA) tas personīgi ir tuvs temats.
Jauniešu grupu "Visu Latvijai!", kas vēlāk pārauga partijā, viņš nodibināja, vēl būdams vidusskolnieks.
"Visu Latvijai!" organizāciju es izveidoju 16 gadu vecumā. Līdz ar to es zinu, ka tie, kas vēlas arī šādā vecumā būt politiski aktīvi, tas ir iespējams. Un ne vienmēr gadu skaits visu izšķir. Ir jādod iespēja, ir zināmā mērā varbūt arī reizēm tāda uzticēšanās avansā jādod, lai tiem, kas vēlas būt politiski aktīvi, tāda iespēja būtu, jo ne jau kādu ar varu spiedīs vēlēt," pauž Saeimas deputāts Raivis Dzintras.
Tomēr aicinājumu pašvaldību vēlēšanu tiesības piešķirt no 16 gadiem, atbalsta tikai daļa Nacionālās apvienības deputātu. Pārējie to uzskata par riskantu soli.
"Šī sabiedrības daļa varētu vēl būt arī vieglāk ietekmējama no dažādu varbūt populistiskāku spēku puses. Izskanēja, piemēram, Gobzema vārds un tā tālāk. Un es nenoliedzu, protams, ka šādi riski pastāv. Es varu saprast arī pret balsotājus. Šai demokrātijas cenai vai jauniešu politiskajai izglītošanai caur rīcību ir zināma cena. Maksāt vai nemaksāt šo cenu – pašlaik Saeimas vairākums izšķīrās, ka nemaksāt," norāda Dzinatrs.
Ieceri pretrunīgi vērtē arī koalīcijas partneri no "KPV LV". Vairāki deputāti ir par, bet partijas līderis to neatbalsta.
"Protams, balsošana ir tiesības. Un tiesības var noteikt ar likuma aktu. Bet balsošana ir arī pienākums un privilēģija. Un pienākums un privilēģija tiek izprasti, tikai laikam ejot un ar zināmu pieredzi. Tā kā daudzi pieaugušie arī vēl nav sapratuši, ka balsošana ir pienākums un privilēģija, es personīgi uzskatu, ka 18 gadi ir tas tradicionālais pieredzes kopums, kas varētu cilvēka izvēles padarīt neatkarīgas," norāda parlamentārietis Atis Zakatistovs (KPV LV).
Pret ir arī vairums "Jaunās Vienotības" politiķu. "Mēs uzskatām, ka tomēr ir vajadzīga pietiekami liela argumentu bāze, lai to darītu un vispār Saeimai caur šo iet. Es gribu teikt, ka Saeimā šobrīd ir daudzi citi jautājumi, kas ir daudz svarīgāki. Mēs esam Covid-19 krīzes pēc periodā. Mēs nezinām, vai būs otrais Covid- 19 vilnis. Pašlaik, kā mēs redzam, tā sērga nekur nepazūd. Ekonomikai iet grūti. Vai šis ir centrālais jautājums, to es nezinu. Man liekas, šobrīd tā ir tāda politisko spalvu spodrināšana, nevis normāla politiska aktivitāte," uzskata "Jaunā Vienotība" deputāts Arvils Ašeradens.
Bet "jaunie konservatīvie" ieceri noraida, jo uzskata, ka vispirms jāizpilda citi priekšnosacījumi.
"Šobrīd no 16 gadu vecuma nevar kļūt par partiju pilntiesīgiem biedriem, bet tikai par biedra kandidātiem – un no 18 gadu vecuma par biedriem. Manuprāt, ja ir vēlme iesaistīt jauniešus demokrātiskajā procesā, būtu jāsāk ar viņu iespējamo dalību politiskajās partijās," uzskata deputāts Valērijs Agešins (S).
Tāpat arī teju visi deputāti no abām opozīcijas partijām neatbalsta vēlēšanu tiesības sešpadsmitgadniekiem.
"Vēlēt, tā nav vienīgā forma, kā būt pilsoniski aktīvam. Kopumā, es teiktu, ka vēl pat lielāku pieredzi un ieguvumu jaunieši un varbūt pat devumu var dot, darbojoties dažādās nevalstiskās organizācijās un tādās sabiedriski aktīvās iniciatīvās. Tas ir labs treniņš, arī lai attīstītu sevi un sagatavotos tam brīdim, kad tu esi gatavs jau balsot," pauž Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Līdz ar to arī šajā sasaukumā ieceres atbalstītāji ir palikuši mazākumā.
