Plāns valsts izaugsmei: Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2021.‑2027. gadam
Kas Latvijai jāsasniedz nākamajos septiņos gados? Tas izklāstīts galvenajā plānošanas dokumentā – Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ko ceturtdien apstiprināja Saeima. Dokuments izstrādāts ar mērķi uzlabot ikviena iedzīvotāja dzīves kvalitāti. Tiesa gan, Saeimas debatēs reti kurš pauda pārliecību, ka to izdosies pilnībā īstenot.
Nacionālais attīstības plāns no 2021. līdz 2027. gadam ir vairāk nekā 500 lappušu biezs dokuments, kam jābūt galvenajai mērauklai, valdībai lemjot par to, kur ieguldīt naudu. Dokumenta autori uzskata, ka, plānu īstenojot, Latvija tiktu tuvināta Ziemeļvalstu dzīves līmenim.
Plānā ir četri stratēģiskie mērķi: produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība. Tos papildina sešas prioritātes, kuru sasniegšanai jāīsteno 123 uzdevumi 18 rīcības virzienos.
Plāns ir demokrātiska kompromisa rezultāts, saka Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs. "NAP 2027 ir kā mozaīka, kura atspoguļo visas Latvijas sabiedrības izpratni par to, kas ir svarīgs Latvijas valsts attīstībai. Tā izpratne ir ļoti dažāda, bet tāda mūsu sabiedrība ir," ceturtdien pauda Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (S).
Taču debatēs deputāti lielākoties apšaubīja šā plāna jēgu. Vairāki opozicionāri arī norādīja, ka plāns ir neīstenojams naudas trūkuma dēļ.
"Šis nav Nacionālais attīstības plāns. Šis ir "Nacionālais pašiznīcināšanās plāns" diemžēl. Un tikai Pokaiņu brīnums vai urīnterapija var glābt mūsu nāciju," sacīja "saskaņietis" Ivars Zariņš.
Kritiku pauda arī atsevišķi koalīcijas deputāti, apšaubot plānam izraudzīto vadmotīvu "paradumu maiņa, ceļš uz attīstību".
"Sporta nozarē paradumu maiņa diemžēl nav paredzēta. Būs tie paši paradumi. Kurš pie kura nu ies un ko nu diedelēs. Un attīstība sportam diemžēl, izņemot bobsleja trasi, arī nav paredzēta. Tad kādus paradumus jūs tur taisāties mainīt," jautāja Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš (JKP)
Ja sanāks, tad Latvija 2027. gadā būs valsts, kurā ikviens cilvēks jūtas labi. To paredz jaunais plāns. Tiesa gan, labi būtu jājūtas jau patlaban, jo iepriekšējais plāns noteica, ka "Latvija 2020. gadā būs latviska un pašapzinīga (..) valsts, kurā dzīvo čakli, izglītoti, radoši, veseli un laimīgi cilvēki."
Deputāti vienlaikus sola rūpīgi uzraudzīt, kā plāns tiek īstenots. Atskaites punkti ir ļoti plaši, sākot ar iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājiem un beidzot ar dalībnieku skaitu pašdarbības kolektīvos un to, cik daudz ir lauku putnu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
