Pastniekiem arvien lielākas raizes sagādā salauztas vai vispār neeksistējošas pastkastītes

Pastniece Ilona Medne septiņos rītā laikrakstus un vēstules piegādājusi aptuveni pusei viņas pārziņā esošo adrešu Āgenskalnā. Līdz pulksten astoņiem visiem sūtījumiem jābūt piegādātiem. Kopumā Ilonas pārziņā ir aptuveni 1300 pastkastīšu. Taču darbu apgrūtina un laiku kavē iedzīvotāju un namu apsaimniekotāju vienaldzība pret pasta kastīšu stāvokli.

Pasta sūtījumu piegādi būtiski apdraud bojātas pastkastītes vai arī fakts, ka daudzviet Latvijā to nav vispār. To apliecina arī "Latvijas Pasta" statistika. No aptuveni viena miljona adrešu vairāk nekā 150 000 jeb vismaz katrā sestajā adresē pastkastītes ir bojātas vai to nav vispār.

Pastniece stāsta, ka Āgenskalnā privātmājās pasta kastītes ir labā stāvoklī. Arī daudzdzīvokļu namos ir iedzīvotāji, kas tās sakārtojuši. Diemžēl, nereti pastkastītēm neviens īpašu vērību nepievērš.

Tādēļ nereti nākas sūtījumu nest atpakaļ uz pasta nodaļu, jo to nav iespējams ievietot pastkastītē, vai arī tas nav droši. Tāpat pastniece mēdz saņemt iedzīvotāju pārmetumus par bojātām avīzēm vai žurnāliem, vai arī pazudušiem sūtījumiem, lai gan viņa tajā nav vainojama.

"Citreiz man ieplīst, es neko nevaru darīt…Kad mēs nevaram ievietot sūtījumus, rakstām paziņojumus, ka nav iespējams ievietot žurnālus. Piemēram, tur tādi resnie nāk, ārstu kaut kādi žurnāli. Nav iespējams ievietot. Tāpat sūta žurnālus, bet tā pastkastīte ir vaļā. Un, ja pazudīs, kas būs vainīgs? Pastnieks," bilst Ilona.

"Latvijas pasts" iedzīvotājus aicina sakārtot savas pasta kastes.

"15% no visām mājsaimniecībām, kas Latvijā ir, ir tādas, kas nav sakārtojušas jautājumu attiecībā uz pasta kastītēm, lai mūsu darbinieki varētu kvalitatīvi un laicīgi nodrošināt pasta sūtījumu piegādi," norāda "Latvijas Pasts" valdes loceklis Kristaps Krūmiņš.

Neatbilstošs pastkastīšu stāvoklis vērojams gandrīz katrā apdzīvotajā vietā visā Latvijā, norāda Krūmiņš. Lai gan šī problēma galvenokārt izplatīta pilsētās, arī lauku teritoriju iedzīvotāji ne vienmēr parūpējušies par piemērotām pastkastītēm sev adresēto sūtījumu saņemšanai.

"Pasta kastītei būtu jāatrodas piecus līdz 10 metrus no valsts vai pašvaldības ceļa. Tipiskākās problēmas ir tās, ka klienti novieto pastkastīti tuvu pie savas mājas, kas atrodas pļavas vidū, līdz ar to īpaši pavasaros un ziemās, kad ir ceļi grūtāk izbraucami, tas rada papildus laika kavējumus mūsu darbiniekiem," saka Krūmiņš.

Tāpat lauku reģionos joprojām pastniekus apdraud suņi. Pērn, piemēram, sakosti 12 pastnieki. Tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti pasta kastes novietot pastniekiem drošās un pieejamās vietās un padomāt, vai esošā pasta kastīte nav savu laiku nokalpojusi.