Liegt iekļūšanu azartspēļu vietās lūgušas 8400 personas

Pašatteikušos personu reģistrs Latvijā darbojas kopš 1. janvāra. Tā mērķis ir liegt iekļūšanu gan reālajās, gan virtuālajās azartspēļu vietās personām, kuras pašas izrādījušas tādu vēlmi.

Pirmā pusgada laikā šādu iespēju izmantojušas jau 8400 personas. Iestāties reģistrā var dodoties uz azartspēļu uzraudzības inspekciju, uzrakstot iesniegumu ikvienā azartspēļu zālē, vai arī aizpildot pieteikumu elektroniski.

Minimālais lieguma termiņš ir viens gads, taču persona uzreiz var norādīt, ka vēlas lieguma periodu noteikt ilgāku. Ja tas izdarīts, tikai pēc gada var lūgt pieteikumu anulēt.

"Šajā gadījumā viņš tiek sūtīts pie mūsu psihologa, kurš izvērtē, veic pārrunas, un tālāk nosaka viņa darbības – vai var viņam to liegumu anulēt vai turpināt," norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieces vietnieks Edvīns Priede.

Matīsam azartspēļu atkarību ir izdevies uzveikt. Reģistra darbu viņš vērtē atzinīgi, jo tas nozīmē, ka cilvēki apzinās savu problēmu un šādā veidā ir iespējams sniegt lielu atbalstu cīņā ar atkarību.

Vienlaikus viņš uzskata, ka valstij azartspēļu atkarības izskaušanai būtu jāvelta tikpat lieli resursi, kā tas ir alkoholisma un narkomānijas ārstēšanai. Piemēram, būtu jānodrošina apmaksātas rehabilitācijas programmas: "Šiem cilvēkiem, šiem atkarīgajiem nav, ar ko parunāt. Viņš ir viens pats šai savā nelaimē. Un, ja viņš ir nonācis tik tālu, ka viņš ir gatavs runāt, tas jau valstij tikai nāktu par labu, ja mēs iegūtu nevis vienu slimu cilvēku, bet iegūtu vēl vienu veselu savu valsts pilsoni."

Viņaprāt, 8000 ir vērā ņemams skaitlis, jo aiz katra atkarīgā ir virkne līdzcilvēku: "Tie jau nav tikai viņi, katram ir vismaz četru cilvēku ģimene – mamma, tētis, bērns vai sieva. Šo skaitli mēs varam reizināt vēl ar vismaz četri un iegūt jau tuvu 30 000 cilvēku, kuri savus līdzekļus neiegulda un var veselīgi dzīvot."

Viens no veidiem, kur atkarīgie tomēr var saņemt atbalstu, ir krīžu un konsultāciju centra "Skalbes". Šeit ik mēnesi no azartspēļu spēlmaņiem saņem vidēji 70 zvanus. Pēc ārkārtējās situācijas beigām gan zvanu daudzums pieaugot, jo spēļu zāles atkal ir atvērtas.

Centrā gan uzskata, ka pēdējā gada laikā valsts atbalsts ievērojami uzlabojies. "Jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir diezgan daudz izdarīts no valsts institūciju puses, tieši runājot par azartspēļu uzraudzības inspekciju. Viņiem tagad ir pieejamas psihologu konsultācijas, viņiem ir pieejamas grupas līdzatkarīgajiem, ir pašatteikušos personu reģistrs," saka Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" pārstāvis Raivo Vilcāns.

Pērn veselības ministrijas pasūtījumā veiktais pētījums rāda, ka no dažāda veida azartspēlēm Latvijā cieš gandrīz 80 000 cilvēku vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Vairāk nekā 16 000 atkarība ir smagākajā pakāpē.

Veselības ministrijas pētījums arī liecina, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības pret azartspēlēm ir noskaņota kritiski.

82% uzskata, ka valstij vai pašvaldībai jānodrošina iespēja ierobežot piekļuvi azartspēlēm. 77% arī uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz azartspēļu spēlēšanas vietu. 65% arī uzskata, ka ir pārāk daudz vietu, kur iegādāties loterijas biļetes. Vispārēju azartspēļu aizliegumu atbalsta 59% aptaujāto; šādai nostājai nepiekrīt 28%. Iedzīvotāju vairākums labprāt arī vēlētos, lai valsts ierobežotu ne vien azartspēļu pieejamību, bet arī to reklāmēšanu.

77% respondentu norāda, ka azartspēles būtu jāatļauj tikai atsevišķās pilsētas zonās. Šādu nostāju neatbalsta vien 12% aptaujāto.