Atkārtos Krišjāņa Barona pārgājienu no Tartu līdz Dundagai

Krišjāni Baronu ikviens pazīst kā Dainu tēvu, kurš savācis un sakārtojis latviešu tautas dziesmas. Taču pie folkloras Barons pievērsies vien pusmūža vecumā.

"Viņam jau bija 45 gadi, tas vedina domāt, ka to pirmo mūža pusi, viņš arī kaut kā ir pavadījis. Un ne tikai mācījies, bet arī kaut ko derīgu izdarījis," norāda Barona muzeja galvenais speciālists Andris Ērglis.

Tādēļ, atzīmējot Barona 185. jubileju, muzeji vēlējušies Baronu parādīt no mazāk zināmām šķautnēm: "Viņš studēja fiziku un matemātiku, viņš daudz rakstīja latviešu laikrakstos tajā laikā tieši par viņa studiju tēmām, arī par astronomiju. Rakstīja tādā saistošā valodā, lai tie zemnieki, kas skolā nebija gājuši, to spētu uztvert."

Dainu tēvs centās paplašināt latviešu lasītāja apvārsni arī ģeogrāfijā. Nozīmīgākais Barona ģeogrāfijas darbs ir 1859. gadā iznākusī grāmata "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti". Tā tapusi pēc viņa pārgājiena no toreizējās Tērbatas līdz Dundagai.

Kopumā vairāk nekā 700 kilometri, par kuriem savās atmiņās Barons teicis: "Viss mans ceļošanas laiks ilga veselas piecas nedēļas. Ar saviem ceļojuma iespaidiem un novērojumiem biju pilnīgā mierā."

"Un šeit viņš raksta, ka šajā ceļojuma laikā gan sevi, gan citus ir labāk izjutis un sapratis," piebilst Ērglis.

Tagad jubilejas gadā, muzeji vēlas Baronu gājienu atkārtot un izveidot kultūrvēsturisku, kultūrvietām bagātu pārgājiena maršrutu – Barona taku.

"Šis ceļš ir izveidots no trīs idejām. Mums ir karte pa kuru gāja Krišjānis Barons, tāda, kāda tā bija tajā laikā. Daži ceļi ir pilnīgi simtprocentīgi tādi, kā gāja Krišjānis Barons, mūsdienas ir mazliet pamainījušies. Un mēs mazliet pieliekam Imantu Ziedoni, pavadot mazus līkumiņus, lai apmeklētu citus Latvijas dižgarus," stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende.

Ziedoņa muzeja komandai ir pieredze gājienu, ar lielu cilvēku skaitu, organizēšanā, taču šoreiz plānots, ka ceļu gājēji veiks pa vienam vai pāros. Tādēļ tiek meklēti mūsdienu Baroni, kas ceļa posmus veiktu. Katram mūsdienu Baronam būs vairāki uzdevumi – atrast savas īpašās vietas ceļā, vērot dabu, iemūžināt ceļu fotogrāfijās un izveidot nelielu sava ceļa posma aprakstu.

"Šobrīd jau ir pieteikušies diezgan daudz Baroni. Mēs meklējam unikālus cilvēkus, kuri var iet un spēj aprakstīt Latviju šodien. Jo mēs veidosim mūsdienu tēvzemes aprakstīšanu,vēl mums dažas vietas ir. Kopumā ies 60 Baroni," norāda Ziedoņa muzeja vadītāja.

Plānots, ka gājiens sāksies 21. augustā no Tartu universitātes vēstures muzeja un noslēgsies 20.septembrī pie Dundagas pils. Mūsdienu Baroni Ziedoņa muzeja mājaslapā var pieteikties vēl līdz 19. jūlijam.