Dzīres mēra laikā vai devums Latvijas nākotnei? Pētījumiem par Covid‑19 atvēl piecus miljonus eiro

"Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē". Izmaksas – 497 580 eiro. Šī ir tikai viena no 10 sadaļām piecu miljonu vērtajā valsts pētījumu programmā "COVID-19 seku mazināšanai".

Starp pārējo projektu autoriem tādi sabiedrībā zināmi vārdi kā infektologs Uga Dumpis, infektoloģe Ludmila Vīksna, Inna Šteinbuka, iesaistītas Latvijas augstskolas un institūti. Valsts pētījumu programmu Izglītības un Veselības ministrijas izstrādāja sadarbībā ar stratēģiskās vadības padomi, piedaloties pārstāvjiem no citām ministrijām un organizācijām.

Sociālajos tīkos gan valda liela neizpratne, kādēļ nauda jātērē šādiem pētījumiem? Atbildes rakstveidā uz TV3 Ziņu jautājumiem sniedza Izglītības ministrija.

"Tā kā no ieceres līdz realizācijai pagāja īss laiks, viss notika strauji, līdzīgi kā citas situācijas saistībā ar Covid-19 attīstās, tas varēja raisīt sabiedrības neizpratni. Tomēr visi lēmumi par finansējuma piešķiršanu un projektu konkursu bija atklāti un publiski. Programma palīdzēs ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību Latvijā un aizsargās tās iedzīvotājus, palīdzēs atjaunot ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.  Šis ir iespēju laiks Latvijas zinātniekiem (zinātne bieži ir bijusi naudas grūtībās) operatīvi parādīt savu sniegumu, radot inovatīvus risinājumus," skaidro Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Valdība zaļo gaismu projekta finansēšanai deva 30. aprīlī. Valsts pētījuma konkursa norisi nodrošināja Latvijas Zinātnes padome. Tās mājaslapā kā pirmais atrodams Ināras Bondares numurs. Sazvanīta pa telefonu, viņa skaidro, ka Covid-19 projektu izvērtēšanā nemaz neesot piedalījusies, no 1. jūlija padomē vairs nestrādā. Viņasprāt, jebkādām aizdomām par dīvainībām naudas izdalīšanā projektu pieteicējiem nav pamata.

"Es arī nebiju nevienā sēdē, kur šos projektus izskatīja. Par šiem projektiem nevaru pateikt. Mēs faktiski drīzāk esam tādi, kā var pateikt… teorētiski, izsludina konkursu un aicina cilvēkiem, it sevišķi mums zināmiem institūtiem, cilvēkiem, piedalīties konkursos. Pēc idejas, tas ir tāpat – pamatā ir trīs neatkarīgi eksperti, un tie nav no Latvijas. Tie vienmēr tiek atlasīti starptautiskā arēnā. Var jau būt, ka tas ir kaut kāds mulsinošs temats, kas vidusmēra latviešu cilvēkam liekas – kāpēc tas ir vajadzīgs? Bet citādāk, nedomāju, ka tur kaut kas varētu būt," norāda Latvijas Zinātnes padomes bijusī vadītāja Ināra Bondare.

Iespējams, ka šī lieta nākotnē varētu nonākt arī Valsts kontroles redzeslokā.

Kā tad pašmāju zinātniekiem un ekspertiem būs veicies, varēs uzzināt gada nogalē. Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju līdz 2020. gada 20. decembrim iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" ietvaros sasniegtajiem rezultātiem.