Vai Latvijā šoferi brauc atbildīgi? 74% braukšanas laikā uzmanību velta blakus lietām, noskaidrots aptaujā

Satiksmes eksperti šodien ar dažādu simulāciju palīdzību aicināja izmēģināt auto vadīšanu alkohola reibumā, kā arī sniedza iespēju izjust agresīvu šoferu izdarības. Vienlaikus tika prezentēti arī ievāktie dati par drošas un atbildīgas braukšanas paradumiem.

Veiktā aptauja liecina, ka vien ceturtdaļa šoferu braukšanas laikā koncentrējas tikai uz ceļu. Tātad – visi pārējie savu uzmanību velta arī citām lietām.

Kopumā 36% aptaujāto neslēpj, ka kādreiz sēdušies pie stūres pēc alkohola lietošanas. Aptuveni ceturtdaļa to darījuši, nepārsniedzot pieļaujamo normu, bet 10 procenti atzīstas, ka vadījuši auto stiprākā reibumā. Vairāk nekā puse apgalvo, ka nekad nav braukuši dzēruši. Divas trešdaļas norāda, ka vismaz reizi mūžā mēģinājuši atrunāt kādu no sēšanās pie stūres reibumā.

Kunga prātā esošs šoferis nespēj koncentrēties, viņam pasliktinās laika un telpas izjūta, kā arī spēja laikus reaģēt uz bīstamām situācijām. Dzērājšoferu skaits gadu no gada nesamazinās arī policijas uzskaitēs.

"Kas mūs uztrauc šajā gadījumā visvairāk, ka faktiski trešdaļa, pat puse, ja mēs paņemam reibumu no promiles līdz 1,5 un uz augšu, tad absolūtais vairākums brauc tieši šajā smagajā reibumā," uzsver VP Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.

Šoferi joprojām piekopj agresīvu braukšanu un pārsniedz atļauto ātrumu. Nav arī izdevies izskaust ar braukšanu nesaistītas nodarbes pie stūres. Kūtri iet arī ar drošības jostu lietošanu un bērnu piesprādzēšanu mašīnās.

"Problēma, kas šobrīd sāk parādīties un iezīmēties, tā ir savstarpējā kultūra starp velosipēdu, skūteru un gājēju, jo viņi visi pārvietojas pa vienām un tām pašām ielām, pa vieniem un tiem pašiem ceļiem. Mēs principā prognozējam, ka tur varētu sākties problēmas," norāda Locs.

Lai gan darba satiksmes kultūras uzlabošanas jomā vēl esot daudz, gan likumsargi, gan nozares eksperti norāda, ka pamazām situācija uzlabojas. Statistika liecina, ka samazinājies gan bojā gājušo, gan cietušo, gan avāriju kopējais skaits.

"Bija ļoti labs piemērs arī no policijas pārstāvja puses par to, ka kādreiz Čaka ielā no pagalma nevarēja izgriezties, jo neviens neuzskatīja, ka vajadzētu palaist. Taču tagad mēs tomēr apturam savus transportlīdzekļus pie gājēju pārejām, sākam ievērot rāvējslēdzēja principu un tā tālāk. Tā kā, protams, ka šī kultūra uzlabojas un paaudzes arī mainās," stāsta Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Lai gan nereti bīstamas situācijas uz ceļiem rada agresīvi braucēji, likumsargi mudina šoferus neuzķerties uz provokācijām un atgādina, ka katrs pats ir atbildīgs par savu un savu tuvinieku drošību uz ceļa.