Vecmīlgrāvja iedzīvotājas Gitas lielākā sāpe ir blakus pagalmam augošās papeles. Cīņu par koku nozāģēšanu uzsākusi jau pirms desmit gadiem, tomēr neveiksmīgi.
"Man ir sniegs gada garumā," stāsta Gita. Vasarā viņas pagalmu klāj baltas pūkas, kuru savākšanu sauc par neiespējamo misiju. Pirms desmit gadiem uzrakstījusi pirmo iesniegumu, lūdzot galvaspilsētas domei lemt par koku nozāģēšu. Vecmīlgrāvja iedzīvotāja uzskata, ka iemesli, kāpēc tas būtu nepieciešams, ir pietiekami, lai papeles likvidētu.
Gita
vēlas panākt koku nozāģēšanu
Jau divus mēnešus viss pagalms ir pūkās. Manam mazdēlam ir drausmīga alerģija, visu laiku klepo un šķauda.
Tomēr Gita uzskata, ka koki jānozāģē ne tikai pūku dēļ. Vētras laikā piefiksējusi, ka papeļu zari lūst tieši viņas pagalmā, kas situāciju padara vēl bīstamāku.
Uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands norāda, ka papele prasa sava veida uzmanību no cilvēka, kuram tā pieder. Pieredzes bagātais arborists stāsta, ka nerūpēšanās par papeli var novest līdz stāvoklim, kad tā apkārtējiem kļūst bīstama.
Edgars Neilands
Uzņēmuma "Labie koki" vadītājs
Lai vide zem kokiem būtu droša, vienu reizi piecos līdz desmit gados ir jānogriež gan sausie zari, gan tie, kas tuvākajā laikā nokaltīs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kopš 2006. gadā ir spēkā esoši noteikumi, kas paredz kārtību, kādā noris papeļu nozāģēšana, bet programma par šo koku nozāģēšanu darbojas tikai uz pašvaldības īpašumiem, jo saskaņā ar noteikumiem par citiem apstādījumiem ir atbildīgs zemes īpašnieks.
Šajā gadījumā Rīgas dome noskaidrojusi, ka konkrētā papele neatrodas uz pašvaldības zemes – tā pieder privātai personai. Gitai būtu jāmēģina noskaidrot, kas ir konkrētās zemes īpašnieks. Ja to neizdodas izdarīt – ir iespēja vērsties administratīvajā inspekcijā, kas var palīdzēt sameklēt zemes īpašnieku.
