Piedāvā ierobežot NĪN celšanu mazajām lauksaimniecības zemēm

Patlaban kārtība, ka NĪN gada laikā neaug vairāk par 10%, ir spēkā līdz 2025. gadam un attiecas tikai uz tām lauksaimniecības zemēm, kuru platība pārsniedz trīs hektārus.

Zemkopības ministrija vēlas šo termiņu pagarināt par diviem gadiem, lai iekļautos visā Eiropas fonda plānošanas periodā līdz 2027. gadam, un papildus šādas garantijas noteikt arī lauksaimniekiem, kam pieder mazākas zemes platības.

"Mēs nevēlamies dalīt šīs saimniecības, jo arī mazām saimniecībām šis slogs ir pietiekami liels. Lauksaimniekam ir jāvar rēķināties ar savām izdevumu pozīcijām, lai viņš varētu attiecīgi novērtēt, – vai viņš var investēt saimniecībā, vai viņš nevar, vai viņam jāatstāj visa nauda ko nomaksāt nodoklī," norāda zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Piedāvājums radies tāpēc, ka pēdējos gados būtiski pieaugušas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus darījumu vērtības, un līdz ar gaidāmo kadastrālo vērtību kāpumu paredzams, ka pieaugs arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.

Piedāvātie atvieglojumi skartu pilnīgi visus lauksaimniekus, taču konkrētu aprēķinu par finansiālo ieguvumu zemniekiem patlaban nav. Finanšu ministrija par zemkopības nozari atbildīgo ierēdņu piedāvājumu šobrīd būtu gatava atbalstīt tikai daļēji.

"Šobrīd mēs redzam, ka mēs varētu to termiņa pagarinājumu atbalstīt, bet – vai mēs šo piedāvājumu varam atbalstīt arī uz ļoti mazām zemes vienībām lauksaimniecības zemēm, par to mēs vēl šobrīd diskutēsim Finanšu ministrijā," pauž Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Galvenās finansistu bažas ir par to, ka, paplašinot atvieglojumu saņēmēju skaitu, īpašuma nodokļa ieņēmumi ietu secen pašvaldību budžetiem, un tādā gadījumā vietvaras no valsts varētu pieprasīt kādas kompensācijas.

Tikmēr lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas akcentē, ka zemniekiem ne ražas, ne produkcijas vairāk nekļūst un nauda nodokļu nomaksai nenokritīs no zila gaisa.

"Ceļoties šīm kadastra vērtībām, viņš jau vairāk neiegūs ne graudus, ne vairāk viņš izslauks pienu, ne vairāk olas no tā paša hektāra. Tie lauksaimnieki varbūt daudz vairāk putēs ārā un dabūs šīs zemes pārdot vai nu dāņiem, vai nu norvēģiem, vai nu holandiešiem, vai vāciešiem, kas jau ir ļoti daudzos novados izdarīts," saka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Finanšu ministrijā gan mierina, ka pēc kadastra vērtību maiņas tiktu strādāts arī pie nekustamā īpašuma nodokļa likmju pārskatīšanas un nesamērīgu izmaksu pieaugumu lauksaimniekiem neviens nepieļautu.