Pazudušā kaimiņa meklējumos policija Jānim iedod "kurvīti"

Vakar Baldones pusē dzīvojošais Jānis ar ģimeni piedzīvojis situāciju, kas viņam likusi apšaubīt Valsts policijas spēju rīkoties brīžos kad nepieciešama likumsargu palīdzība! Pievakarē viņu sētā ienākusi satraukta kaimiņiene, kura atklājusi, ka viņas dzīvesbiedrs, kurš tikai pirms dažiem mēnešiem pārcietis insultu, iekāpis savā automašīnā un devies nezināmā virzienā. Situāciju dramatisku padarījis fakts, ka vīrs pēc pieredzētā cietis no atmiņas traucējumiem, iespējams, neorientējās vidē, turklāt pēdējo pāris nedēļu laikā jau trīs reizes dažādās situācijās bija zaudējis samaņu.

Jānis ir sašutis par policijas rīcību, jo tieši, zvanot uz 110, lai savieno ar Rīgas rajona ceļu policijas nodaļu, mēģinājis saņemt palīdzību, bet nesekmīgi. "Man uzdeva jautājumu, kāpēc jūs vispār zvanāt? Es izstāstīju esošo situāciju, ka cilvēks tiešām ir bīstams citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ka, es domāju, viņiem [policijai] kaut kā būtu jāreaģē uz esošo situāciju. Viņi man jautāja, vai viņi ir kaut kāds izziņu birojs, ka es zvanu un prasu. Es saku, kā, ja nu cilvēks var atkal zaudēt samaņu pie stūres, viņš var kādam uztriekties virsū," stāsta Jānis, norādot, ka policijā saņēmis atbildi, ka tā šajā situācijā neko nevarot izdarīt, kā vien pārbaudīt tiesības. Saruna beigusies, policijas iecirknī noliekot klausuli, iekams Jānis guva atbildi, kā viņam rīkoties.

Jānis, sašutis par policijas rīcību, taču apņēmības pilns, vēlreiz zvanījis uz 110, lai noskaidrotu, kā rīkoties šādā situācijā, taču arī otrais zvans beidzies līdzīgi. Ceļu policija jautājusi Jānim, cik daudz reižu viņš tiem zvanīs par vienu un to pašu tēmu. Jānis atbildējis, – tik ilgi, kamēr tiks risināts jautājums. "Ja cilvēks ir pazudis, viņš var neorientēties, kurā vietā viņš atrodas. Tad kaut kādā veidā tas ir jārisina," sacīja Jānis. Arī šoreiz saruna beigusies bez rezultāta.

Laikā, kamēr Jānis ar kaimiņiem jau kalis plānus, kā tad glābt situāciju, ņemot vērā to, ka neviens cits viņiem negrasās palīdzēt, netālu esošā krūmājā sākuši lūzt zari un bijusi saklausāma kāda cilvēka balss.

Izrādās, krūmos bijis pazudušais kaimiņš, kurš pamodies un stāstījis, ka mājās gulējis, un mašīna pa to laiku esot nozagta. Kaimiņš pat neatcerējās ne kur viņš bija devies, ne kādos apstākļos un kur atrodas spēkrats. Kaimiņš teica, ka neesot braucis, bet mājās gulējis, lai gan pats apjukuma stāvoklī acīmredzami braucis. Tikmēr, izbraukājot apkārtni, automašīnu tā arī nav izdevies atrast.

Jānis norāda, ka kaimiņi pēc pieredzētā domā, kā turpmāk izvairīties no šādām situācijām, un šoreiz, par laimi, viss beidzies labi. Taču rūgtums par policijas attieksmi grūtā brīdi tomēr palicis. Tādēļ "Degpunktā" vaicāja arī pašiem policistiem, kā šāda situācija izveidojusies. Un, noklausoties ierakstus, atklājies, ka pirmajai zvanītājai, insultu pārcietušā vīra sievai, kura pirmā ziņojusi par notiekošo, atbildēts, ka informācija ir pieņemta un tiks nodota visām apkaimē patrulējošajām policijas ekipāžām. Diemžēl jau nākamais zvans, kad par notikušo vēlreiz ziņojis Jānis, sasniedzis kādu citu zvanu centra darbinieku.

To, ka atbilde bija savādāka, to es arī noklausījos un dzirdēju. To, ka tas ir kaimiņš, to mēs neviens nevaram pateikt un nezinām, kas ir zvanītājs. Tāpēc, ka pirmajā reizē tika noskaidrots, kas zvana un šo informāciju sniedz. Otrajā reizē, no sarunas varēja saprast, ka par tādu informāciju jau ir zināms. Kādēļ tā saruna iegāja tādās sliedēs, nevaru paskaidrot. To tagad noskaidros Rīgas reģiona pārvaldes disciplinārā uzraudzības nodaļa, kur tagad ir uzsākta lieta par šo. Tad arī tos apstākļus skaidros, kāpēc tā saruna bija citādāka nekā pirmā," sacīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja priekšniece Inga Millere.

Valsts policijas pārstāve nenoliedz, ka šis nav pirmais gadījums, kad rodas šaubas par kāda kolēģa profesionalitāti vai rīcību konkrētā situācijā, taču šādi gadījumi nekādā gadījumā nepaliek bez ievērības.