Aptaujātajiem vecākiem nav īpašu bažu par kompetencēs balstīta satura ieviešanu skolās

Izmantojot iespēju pabūt saulē, Ropažu vidusskolas audzēkņi, vecāki un pedagogi pulcējas turpat pie skolas durvīm. Līdzīgi kā citviet Latvijā, kopā viņi nav bijuši kopš pavasara.

Īpašs šis gads būs pirmklasniekiem. Tieši ar viņiem sāk jaunā, kompetencēs balstīta mācību satura ieviešanu. Pati sistēma ir daudz plašāka, taču pāris punktos to var definēt šādi: nevis likt iekalt galvā zināšanas, bet likt tās izprast. Individuāla pieeja katram bērnam, kā arī dot bērniem liekāku radošo brīvību.

"Runā par to, ka skolotājam tagad nekas nebūs jādara – bērns ņem un pats mācās, bet tā jau nav. Pieredze bērniem jau ir, kāda ir. Lai to pamatu ieliktu, jāgatavojas un jāpiedāvā," pauž 1. klases audzinātāja Ingrīda Alhimoviča.

"Domāju par to, vai visiem, kas šogad saistīti ar skolu, šis ir nozīmīgākais punkts. Es pilnīgi iedomājos vecākus, kuriem šis kompetenču saturs šogad nav aktuāls. Viņi grib nodot bērnus drošās rokās un cer, ka viņi iemācīsies," saka 1. klases audzinātāja Indra Ķeķe.

TV3 aptaujātajiem vecākiem īpašu bažu par kompetencēs balstīta satura ieviešanu skolās nav. Iespējams, tādēļ, ka šeit modelis jau kādu laiku iepazīts. Gan pati skola, gan pirmsskola piedalījās pilotprojektā un jauno mācību saturu iemēģināja.

Kompetencēs balstīto saturu integrēs pamazām, sākot no pirmās klases, tad pakāpeniski ieviešot nākamajās klasēs. Tādējādi tie, kas skolu šogad beigs, piemēram, devītklasnieki, to īsti pat nesajutīs.

Izmaiņas stundu sarakstos skars tieši jaunākās klases. Otro svešvalodu bērni sāks mācīties jau no 4. klases. Skolas pašas varēs vairāk individuāli mainīt stundu skaitu, katru gadu veidot jaunus stundu plānus.

"Sadarboties ir ļoti svarīgi, un daudz svarīgāk par šo te rezultātu kļūst tieši process. Mācīties, domāt, zināt darīt. Iegūt jaunu mācīšanās pieredzi. (..) Jā, [arī paši pedagogi mācīsies, kā mācīt]. Daudz būs jāveido rutīnas tikšanās, vismaz reizi nedēļā; jānāk kopā jādiskutē, jāsadarbojas," pastāstīja Ropažu vidusskolas direktore Inta Ozola.

Direktores vietnieks un arī latviešu valodas skolotājs Fēlikss Svirskis norāda, ka vismaz sākumā problēmas varētu radīt pedagogu darbs vairākās mācību iestādēs. Šī skola nesen tika apvienota ar netālajā Zaķumuižā esošo. Jo viena no pamatdomām ir jaukt robežas starp priekšmetiem. Piemēram, fiziku un dabaszinātnēm. Līdz ar to šiem skolotājiem jāizstrādā stundu saturs.

"Būsim godīgi, pedagogu slodze mēdz būt ļoti liela, tās nav tikai kontaktstundas, un atrast laiku produktīvai sadarbībai ne vienmēr ir ērti. Bet, kad sāk darīt, redzami arī rezultāti," sacīja Ropažu vidusskolas direktores vietnieks izglītības jomā.

Jaunā mācību satura ieviešana visās klāšu grupās noslēgsies līdz ar 2022. gada 1. septembri. Tad 9. un 12. klašu skolēni pirmo reizi pēc jaunā standarta kārtos arī centralizētos eksāmenus.