RNP no saviem līdzekļiem segs pērnās apkures sezonas parādus

Ik gadu rīdzinieku parādi par siltumu sasniedz vairākus miljonus. Taču nereti negodīgo kaimiņu dēļ jācieš arī rēķinu maksātājiem. Jaunieceltais valdes priekšsēdētājs cīņai ar parādniekiem sola meklēt jaunus, efektīvākus veidus.

Apkuri RNP apsaimniekotajiem namiem "Rīgas siltums" pieslēdz tikai tad, kad tiek nomaksāti visi aizvadītās sezonas rēķini. Lai gan cīņa ar parādniekiem ir katru gadu, šosezon jaunā valde nolēmusi parādu segt no uzņēmuma līdzekļiem.

"Tie ir 2,6 miljoni eiro šobrīd, varbūt, ka vēl kaut kas būs jāmaksā, bet mēs esam samaksājuši 2,6 miljonus eiro. Mēs neredzam, ka mēs to prasītu, jo tas galu galā nav arī Rīgas domes jautājums, bet mūsu kā uzņēmuma un mūsu klientu savstarpējā parāda jautājums," norāda RNP valdes priekšsēdētājs Rolands Neimanis.

Parādu uzņēmums sedz, lai rīdziniekus neatstātu bez siltuma, taču naudas piedziņa vienalga notiks likumā noteiktajā kārtībā. Nozares eksperti uzskata, ka viens no situācijas uzlabošanas veidiem varētu būt pakalpojumu sniedzēju pretimnākšana apsaimniekotājiem.

"Vienīgais risinājums ir vai nu sapratnes maiņa, ka pakalpojumu sniedzējs saprot, ka var samaksāt tik, cik var iekasēt, un ir maksājumi, kuri kavējas, un ir maksājumi, kurus vispār nevar iekasēt," saka Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

"Rīgas siltums" šādu iespēju gan neizskata.

"Mums ar saviem piegādātājiem gan gāzes, gan šķeldas, gan "Latvenergo" pirkto siltumenerģiju piegādā, mums ar viņiem ir jānorēķinās noteiktā termiņā. Diez vai viņi mums nāktu pretī, lai mēs šos maksājumus atliktu," norāda AS "Rīgas siltums" valdes locekle Biruta Krūze.

Uzņēmumā uzskata, ka RNP efektīvāk būtu jāstrādā ar parādu piedzinējiem, jo citiem apsaimniekotājiem tik lielu problēmu ar negodprātīgajiem klientiem neesot. Līdzīgās domās ir arī Lokomotīves ielas namu iedzīvotāji, kuri jau pirms četriem gadiem rakstveidā vērsušiem pie domes vadības, lai mudinātu pašvaldības uzņēmumu aktīvāk cīnīties ar negodīgajiem kaimiņiem.

"Mums jau nav jāgaida, kad tie parādi pieaug kaut kādā kosmiskā, vairāku tūkstošu apmērā. Ir vienkārši laicīgi jāceļ šīs prasības. Ar parādiem mums ir grūti kaut ko darīt, jo tu vari pieklājīgi pieiet un padalīties ar savām bažām, bet tas cilvēks ir fiziska persona, kas tev dzīvo līdzās, tās sviras ir loti mazas, ko mēs kā iedzīvotāji varam izdarīt," saka RNP klients Gints Kauniste.

Viņa nama parāds ir vairāk nekā 40 000 eiro, taču līdz šim apkure vienmēr tikusi pieslēgta. Tas tāpēc, ka namu pārvaldnieks ik sezonu daudzus parādus sedz avansā. Vienlaikus uzņēmumā pārmetumus par kūtro darbu ar debitoriem atzīst tikai daļēji, jo desmit gadu laikā iztiesāti 55 miljoni eiro. No tiem gan atgūt izdevies vien pusi, taču naudas piedziņa jau esot zvērinātu tiesu izpildītāju pienākums, pauž pašvaldības uzņēmumā.

Jaunais valdes vadītājs konkrētus soļus efektīvākai cīņai ar parādniekiem nosaukt vēl nevar, taču saredz vairākus risinājumus.

"Redzam, ka nav bijis darbs ar privātajām parādu piedziņas kompānijām. Ir ļoti labas iniciatīvas arī no citu nozares uzņēmumu puses, kuras mēs atbalstām, teiksim, ka komunālais parāds varētu tikt piesaistīts nevis īpašniekam nekustamā īpašuma, bet pašam īpašumam," saka Neimanis.

Diskusijas par šādām izmaiņām valstiskā līmenī gan notiek jau vairākus gadus un līdz šim vienmēr beigušās bez panākumiem.