Varētu pārskatīt kritērijus partijām valsts finansējuma saņemšanai

Atlikušajā laikā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām "KPV LV" pienākas vēl teju miljons eiro. Rodas jautājums, cik pamatoti ir dot šo naudu politiskajam spēkam, kurā mainījies gandrīz viss, kas vien var mainītes, radot arī bažas, ka šī partija arī vairs eksistē vien tāpēc, lai turpināt saņemt tai pienākošos valsts finansējumu. Šajā kontekstā drīzumā varētu vērtēt, vai šis nebūtu precedents izmaiņām partiju finansēšanas likumā.

Atminamies 2019.gada rudeni. Covid-19 krīze Latvijā vēl nav pie apvāršņa, un aktualitāte numur viens politiskajā dienaskārtībā ir mediķu algu palielinājums, ko Saeima nespēja izpildīt solītajā apmērā. Uz šāda fona deputāti arī pieņēma pretrunīgi vērtētu lēmumu – daudzkārtīgi palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, izmaiņas attiecinot uzreiz uz 13. Saeimu. Tagad apritējis gads kopš jaunā kārtībā ir spēkā.

Tieslietu ministrijā, kas grozījumus virzīja, norāda, ka valsts finansējums partijām Latvijā krietni atpalika no citām valstīm, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas, tāpēc to bija nepieciešams celt, lai mazinātu privātu interešu ietekmi

"Vai jūtamas izmaiņas? Es domāju, ka ir. Finansējuma palielināšana politiskajām partijām vairoja demokrātiju un neatkarību no lielajiem privātajiem ziedotājiem," uzskata tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs (JKP).

Valsts finansējuma apmērs piesaistīts politisko organizāciju sniegumam vēlēšanās. Patlaban otrs lielākais finansējums – vairāk nekā 600 000 eiro ik gadu – pienākas "KPV LV" un, ja netiks atklāti kādi naudas izlietošanas pārkāpumi, partija turpinās saņemt nodokļu maksātāju līdzekļus līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, – tātad vēl teju miljonu eiro. Ņemot vērā, ka šis politiskais spēks patlaban jūk pa vīlēm, tas daudziem raisījis jautājumus, vai nav nepieciešami kādi jauni un stingrāki nosacījumi naudas piešķiršanai.

Tieslietu ministra biroja vadītājs norāda – tas esot labs piemērs izvērtēšanai, vai ir nepieciešams grozīt, šos kritērijus.

"Providus" direktore Iveta Kažoka

"Protams, es saprotu tos cilvēkus, kuriem, redzos kādas summas Latvijas partijas saņem, un to, ka viena no tām ir šķelšanās un izzušanas procesā, rodas ļoti pamatots sašutums."

Kā norāda eksperte, potenciāli ir risinājumi, lai šādas situācijas mēģinātu novērst, iespējams, sasaistot finansējumu ar frakcijas izmēru, bet jebkādas izmaiņas būt kardinālas, tāpēc vēl rūpīgi izvērtējamas.

Runājot kopumā, Kažoka klāsta, ka partijām tik tiešām pērn ir bijusi mazāka vajadzība piesaistīt privātos ziedojumus, taču vēl ir pāragri izdarīt lielus secinājumus par jauno sistēmu. Jāsagaida pavasaris, kad būs apkopotas partiju finanšu atskaites.

"Pirmie signāli, tas, ka partijām mazāk bija vajadzīgi ziedojumi, ir iedvesmojuši, bet vienlaikus es nevaru apgalvot, ka partijas šo daudz palielinātāko valsts finansējumu tērējuši prātīgi, proti, investējuši sevis kā organizācijas nostiprināšanā un labākā darbā ar biedriem, atbalstītājiem un arī plašāku sabiedrību," vērtē Kažoka.

Partiju finansēšanas sistēmu Latvijā uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kur TV3 ziņām norādīja, ka pavasarī pēc atskaišu apkopojuma tiks vērtēts, vai nav nepieciešamas kādas izmaiņas regulējumā.