"Katrs skolotājs cīnās, kā māk! Nepieciešams atbalsts!" Izdegšana, emocionālā vardarbība: attālināto mācību smagā nasta
Pārslodze, izdegšana, emocionāla spriedze, pat vardarbība, tūlītēja atbalsta trūkums, kad stundās notiekošais iziet no rāmjiem – par šādām attālināto mācību blaknēm trauksmi ceļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Nesen mediji ziņoja par to, kā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas audzēkņi pazemoja skolotāju tiešsaistes stundas laikā: apsaukāja necenzētiem vārdiem, mudināja pakārties. Vēl kāds šo komunikāciju nofilmēja un izvietoja sociālajā vietnē "TikTok". Par huligāniskām darbībām un tiešsaistes mācību stundas norises traucēšanu Valsts policijā sākts administratīvā pārkāpuma process. Vairāk lasi šeit.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka šādas skolēnu izpausmes nav nekas jauns, bet tās nereti paliek noklusētas, risinātas skolas iekšienē. Video publicēšana sociālajā tīklā, lai cik savādi tas nebūtu, šoreiz ir nostrādājusi ar pozitīvu efektu, jo "atver acis" uz nereti notiekošo skolās, pierāda, ka attālinātais mācību process saasina emocionālo spriedzi, uzsver Vanaga.
Šāda uzvedība nav nekas nedzirdēts un nepieredzēts, bet par to visbiežāk klusē, tāpat kā par citiem vardarbības veidiem. Tās ir Covid-19 pandēmijas laika sekas, jo šis laiks ietekmē arī pusaudžu emocionālo veselību. Šāda komunikācija izgaismo problēmu ar nepietiekošu atbalsta personālu, kas var palīdzēt laikus redzēt signālus, lai nenonāktu līdz kam šādam. Atbalsta personāls varētu palīdzēt arī uzreiz, kad tas viss ir noticis, bet, mācot attālināti, skolotājs ir viens aiz ekrāna. Attālinātās mācības ievieš jaunus izaicinājumus un problēmas. Jāatgādina, ka, neraugoties uz faktu, ka mācības notiek attālināti, atbildību un savstarpējo cieņu neviens nav atcēlis. Ja mēs to neievērojam, jāatgādina, ka par to draud sankcijas.
LIZDA priekšsēdētāja Vanaga informē, ka vairāku tūkstošu pedagogu aptaujā arodbiedrība atklājusi vairākas problēmas, kas raksturīgas attālinātajam darbam: pārslodzi, izdegšanu, tehnoloģiju nepietiekamību un citas.
Noguruši ir gan skolēni, gan vecāki, gan pedagogi. Skolotāji strādā pa 12-15 stundām. Palīdzība vajadzīga ļoti akūti, jau aizvakar! Esam vērsušies pie nozaru ministrijām, norādot, ka pedagogus nepieciešams iekļaut to pulkā, kuriem pienākas psiholoģiskais atbalsts. Viņi tur nebija iekļauti. Tāpēc katrs cīnās, kā māk. Kāds meklē pašpalīdzības recepti, cits apmeklē kursus, lai saprastu, kā mazināt izdegšanu. Vēl citiem skolās ir atbalsta personāls. Situācijas ir ļoti atšķirīgas, bet vienotas pieejas atbalsta nodrošināšanai nav.
Otrpus ekrānam drosmīgāki
Valsts izglītības un kvalitātes dienestā (IKVD) norāda, ka, spriežot pēc sūdzībām, ko saņem izglītības kvalitātes uzraugi, novērojams, ka skolēni, esot otrpus ekrānam, savā komforta zonā, jūtas neaizskaramāki, tāpēc dažkārt atļaujas vairāk.
Ja strādājam attālināti, liekas, ka ir citas robežas, bet ētikas normas nav atceltas. Ir bijuši gadījumi, kad pedagogam traucē mācību procesu tiešsaistes stundu laikā. Nav noslēpums, ka izglītojamie ir zinoši un kreatīvi interneta tehnoloģiju jomā, bijuši atsevišķi signāli, ka, izmantojot prasmes, traucē mācību procesu. Ekrāna otrā pusē jūtas kā citā realitētē, kur atļaujas daudz vairāk, jo atrodas savā vidē, mājās.
IKVD pārstāvis Juris Zīvarts norāda, ka par attālināto mācību procesu vairāk sūdzas bērnu vecāki. Viņš pieļauj, ka pedagogi raduši problēmas "norīt" vai risināt, neiznesot "uz āru". IKVD saņem sūdzības, piemēram, par neapmierinātību, kas saistīta ar ierīču, kameru lietošanas nepieciešamību.
Saņemam šādas sūdzības, jo uzskata, ka skolojamajiem ir tiesības netikt filmētiem. Tomēr jāraugās no dažādiem skatu punktiem. Pedagogam vieglāk strādāt, ja var pārliecināties, vai izglītojamie seko līdzi. Atrodoties klasē, ir vieglāk izsekot. Savukārt attālinātajā darbā darbs ir grūtāks, tāpēc skolotājam ir jāredz skolēns, tā strādāt ir daudz vieglāk.
Jāvienojas par spēles noteikumiem
Rīgas 45. vidusskolas sākumskolas skolotāja Sarmīte Berga arī piekrīt, ka attālinātās mācības ir nopietns pārbaudījums gan pedagogiem, gan skolēniem. Pirmais mācību gads pandēmijas zīmē bijis daudz grūtāks, jo nācās taustīties nezināmajā, apgūt daudz jauna. Tomēr laika gaitā, saprotot, ka Covid-19 ir uz palikšanu, ar bērniem un viņu vecākiem vienojušies par, tā teikt, kopējiem, visiem saistošiem spēles noteikumiem. Tāpēc tagad, kā novēroja arī "Bez Tabu", skolotājai Bergai mācību process, skolēnus uzlūkojot ekrānā, ir raits un pat aizraujošs.
Pa šo laiku bērni paaugušies, vairāk saprot. Grūtāk bija tiem, kuri grib papļāpāt, izkliegt pirmie. Nācās izstrādāt kopīgos noteikumus, pēc kuriem strādāt. Ja mikrofonam jābūt izslēgtam, tas jāievēro; ja gribi runāt, pacel roku un citas sīkas, bet būtiskas nianses, kas jāievēro. Ir tādi skolēni, kuri mēdz apvainoties. Arī tādi, kuri nepieslēdzas. Ja nepieslēdzas, mēdz viens otru sameklēt un pasaukt uz stundu. Grūti visus uzreiz pārskatīt. Ir tādi skolēni, kuri mājās ir vieni, bet ar pulksteni visādi mēdz gadīties. Tādos gadījumos zvanu, saku, ka sākusies stunda, un redzu, ka viņš ienāk. Klātienē, kad redzu, ka kāds nedomā, nepieslēdzas procesam, uzreiz varu uzrunāt, šajos apstākļos ir grūtāk izsekot mazajos lodziņos.
Skolotāja Berga uzsver, ka ne vien jācer uz savstarpēju cieņu, jēdzīgu mācību procesu, bet arī tas jāveicina, pielāgojoties esošajiem apstākļiem. "Bez Tabu" novēroja, ka tas skolotājai izdodas, jo stundas laikā skolojamos iesaista interaktīvā mācību procesā.
Mācot klātienē, es varu uzrakstīt, uzzīmēt uz tāfeles, paaicināt bērnus pie tāfeles. Savukārt tagad, ja viņiem 40 minūtes būtu tikai jāklausās, tas būtu nogurdinoši, nebūtu interesanti. Katra stunda jāizdomā ar kādu mazu odziņu.
Sākumskolas skolotāja atzīst, ka tagad, kā nekad agrāk, izbauda atslodzi brīvdienās. Viņa informē, ka skolā ir atsaucīgs atbalsta personāls, kas nepieciešamības gadījumā palīdz skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem.
Slodze ir liela. Darba nedēļā cenšos izdarīt visu tā, lai brīvdienās varu aizbīdīt prom datoru un telefonu. Atvelku elpu, pastaigājoties gar jūru, pa dabas takām.
Kur meklēt atbalstu?
Valsts izglītības satura centrā (VISC) informē, ka, lai attālinātās mācības ritētu raitāk un iespējami kvalitatīvi, skolas pašas, katra ņemot vērā savu specifiku, izstrādā kārtību, kas jāievēro, mācot un mācoties attālināti. Tiek pilnveidoti arī skolu iekšējās kārtības noteikumi.
Nevaram runāt par stingri reglamentētu noteikumu komplektu, ko izstrādātu valsts, jo situācijas ir individuālas un dažādas katrā skolā. Izglītības iestādes ļoti cītīgi strādā, lai palīdzētu pedagogiem risināt problēmas. Izglītības iestādēs tiek izstrādāti ieteikumi un noteikumi, kādai jābūt uzvedībai stundās. Ļoti daudzās skolās tiek izstrādātas instrukcijas, piemēram, norādot, kurās stundās un kādās situācijās jāmācās ar izslēgtu mikrofonu, jārunā pēc skolotāja uzaicinājuma. Tāpat tiek atgādināts nenodarboties ar blakus lietām.
VISC pārstāve Liene Bērziņa informē, ka būtisku atbalstu pedagogiem piedāvā IKVD īstenotais projekts "PuMPuRS".
Projektā ir divi atbalsta mehānismi, kas sniedz atbalstu tieši pedagogiem. Nesen noslēgusies programma "Sociāli emocionālās audzināšanas loma priekšlaicīgās mācību pārtraukšanas mazināšanā izglītības iestādē", kas sākotnēji bija plānota kā skolotāju profesionālās pilnveides programma darbam ar skolēniem, tomēr, ņemot vērā esošo situāciju, programmas ietvaros tika sniegts atbalsts, uzklausītas pedagogu grūtības, kā arī kopīgi meklēti veidi, kā veidot robežas starp profesionālo un personīgo dzīvi, strādājot mājās, kā līdzsvarot savas un citu vajadzības un kā parūpēties par sevi ikdienā. Programma arī veicināja izpratni, ka pedagogi sava kolektīva ietvaros var būt atbalsts viens otram un šis atbalsts ir būtisks ārējs resurss iekšējo resursu stiprināšanā. Pedagogi atzīst, ka šis ir psiholoģiski ļoti izaicinošs periods. Liela daļa pedagogu atzīst, ka ir uz izdegšanas sliekšņa. Otrā COVID-19 viļņa laikā novērots, ka pedagogi ir nomāktāki, skaitā lielāks īpatsvars dalās ar motivācijas zudumu un izsīkumu, kā arī biežāk izlaužas asaras un bezspēcības sajūta, lai arī sākotnēji šīs izjūtas maskējas zem uzturēta izturības un pozitīvisma tēla.
VISC pārstāve Bērziņa norāda, ka vairāki skolu direktori atzinuši, ka ir nobažījušies, jo paredz izdegšanas krīzi profesijā. Daloties ar savām šī brīža sajūtām, pedagogi min tādas emocijas kā izsīkumu, apātiju, vientulību, nogurumu, bezspēcības sajūtu no neziņas un bažas par skolēniem un situācijas attīstību.
Tāpat šī gada pirmajos divos mēnešos projekta "PuMPuRS" ietvaros skolotāji saņem arī supervizoru atbalstu. Tas ir konsultatīvs atbalsts, kas palīdz pedagogiem tikt galā ar profesionālās darbības izaicinājumiem. Kopumā šo divu mēnešu laikā supervizori ir strādājuši 80 skolās un snieguši atbalstu 587 pedagogiem. Viennozīmīgi, skaidrs ir tas, ka psiholoģisks atbalsts esošajos apstākļos ir ļoti būtisks.
Vairāk par projektu "PuMPuRS" uzzini šeit.
Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē pieejams apkopojums par pieejamo atbalstu. Vairāk uzzini šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
