17. marts ir īpaša diena. Tieši pirms 77 gadiem Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza vākt parakstus memorandam, kurā tautas vārdā pieprasīja Latvijas neatkarības faktisku atjaunošanu un pauda pārliecību, ka Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt, neraugoties uz okupāciju.
Tāpat piecus gadus vēlāk šajā dienā savu beidzamo kauju pret pārspēku izcīnīja apvienotā latviešu un lietuviešu partizānu grupa Īles mežos.
Šodien agrā pēcpusdienā Brīvības pieminekļa pakāji rotāja ziedi, iedegtas ar svecītes, tādējādi pieminot tos cilvēkus, kuriem ideja par pašiem savu Latviju sirdī bija dzīva arī tumšākajās mūsu vēstures lappusēs.
Par godu 17. martam Valsts prezidents Egils Levits trešdien, 17. martā, rīkoja tiešsaistes konferenci "Cīņa par Latviju. Nacionālās pretestības kustības izpēte un atcere". Prezidents ir pārliecināts, ka Latvijas valstiskuma otrā gadsimta sākumā ir nepieciešams sabiedrības sabiedrības atmiņā atgūt zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt mūsu varoņus.
Levits ir aicinājis Saeimu 17. martu noteikt par visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.
Valsts prezidents Egils Levits
"Iespēju un vērtību pašiem lemt par savu dzīvi un nākotni brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī mums ir dāvājušas iepriekšējās paaudzes. Cīņa par Latvijas un mūsu tautas tiesībām brīvi pastāvēt ilga visus 50 okupāciju gadus. Par to ir ziedotas dzīvības un maksāts ar gariem nebrīves gadiem. Tāpēc mūsu atbildība šodien, brīvajā Latvijā ir atcerēties nacionālās pretošanās kustību un tās dalībniekus, cilvēkus, kuri par spīti okupācijām nosargāja mūsu tautas valstsgribu. Jo atmiņā balstās rīcības modeļi nākotnei. Tie formē tautas morālo satvaru."
Levits ir aicinājis Saeimu 17. martu noteikt par visas Latvijas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu.
