Uz saturu

Baltijas jūrā ielaista Rīgas Zoo dzimusi roņu meitenīte ar satelītraidītāju

Piektdien, 19. martā no Ventspils piestātnes jūrā devies Jūras spēku Patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģis KA-14 "Astra", kurš akvatorijas apsekošanas laikā izlaidis Rīgas zoodārzā dzimušu roņu meitenīti ar satelītraidītāju, vēsta TV3 Ziņas.

2021. gada 20. martā 9:20

Vēl pirms palaišanas jūrā roņu meitenei tika dots Ventspils iedzīvotāju izvēlēts vārds izvelēts vārds – Irbe! Krasta apsardzes kuģa "Astra" komandai pievienojās Zoodārza pārstāvji, lai akvatorijas apsekošanas laikā roni izlaistu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Dzīvniekam piektdien, 19.martā, uz muguras piestiprināts satelītraidītājs, lai izsekotu viņa turpmākās gaitas un likteni dabā.

Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza izglītības darba speciālists Ingmārs Līdaka

"Šis raidītājs uz muguras ir labi redzams, ja kāds to redz, tad atstājiet to ronēnu mierā, lai dodas savās gaitās. Kā rāda poļu pieredze, pat no Polijas pēc pāris nedēļām tas jau bija pie Igaunijas. Jūra vasarās sita, viņš meklē, kur siltāks. Tā kā, ja man teiktu, Ingmār, kur pēc mēneša būs Irbe, teiktu pie Igaunijas."

Patlaban septiņas nedēļas vecā ronene, kas piedzimstot svēra vien 10-12 kilogramus, pirms izlaišanas ir sasniegusi aptuveni 60 kilogramu svaru un uzkrātās ievērojamās tauku rezerves tai ļauj bez ēšanas izdzīvot vismaz mēnesi, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai, instinkta vadīta, iemācītos ķert zivis. Dabā roņu mātes pārtrauc mazuļs barot, kad tie ir aptuveni 3-4 nedēļu veci un vismaz 40 kilogramus smagi. Tad, pēc baltās pūkas izkrišanas, tie uzsāk patstāvīgas gaitas jūrā.

Rīgas Zooloģiskais dārzs, sadarbībā ar Ventspils domi un Jūras spēkiem, jau vairākkārt veicis gan zoodārzā dzimušu, gan arī krastā bezpalīdzīgā stāvoklī atrastu un atveseļotu pelēko roņu atlaišanu jūrā, tos iepriekš iezīmējot ar pakaļējai pleznai piestiprinātu atpazīšanas zīmi. Šā gada 26.janvārī dzimusī ronene būs pirmā, kura jūrā dosies aprīkota ar satelītraidītāju, kurš 10 mēnešus ikdienā ļaus sekot ronēna gaitām. Šādi eksperimenti ne reizi vien ir veikti citviet Eiropā, tostarp, Gdaņskā, Polijā, un pierādījuši, ka nebrīvē dzimušam ronim ir visai lielas iespējas veiksmīgi iedzīvoties dabā.

Rīgas zoodārza pelēko roņu pārim Kristai un Puikam mazulis dzimst katru otro gadu. Taču par skādi bieži zoodārzam nākas uzņemties arī jūras krastā izskalotu un savainotu ronēnu aprūpi, kuru palīdz finansēt Ventspils pilsēta.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šogad, pateicoties stabilajai ledus segai Baltijas jūrā pie Sāmsalas un Rīgas jūras līča ziemeļrietumos, ronēniem dabā briesmas draud salīdzinoši mazāk, nekā pavasaros pēc netipiski siltām dienām un šogad zoodārzā vēl pagaidām nav nogādāts neviens ronēns, kuram būtu vajadzīga palīdzība.

Lasi vēl: Rīgas jūras līča piekrastē manīti pirmie ronēni

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm