Klātienes mācību process atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā izglītības iestādē
Izglītības ministrija nākusi klajā ar priekšlikumiem, kā no pirmā septembra organizēt mācības klātienē skolu klasēs, nevis attālināti. Priekšplānā izvirzās epidemioloģiskā situācija nevis valstī, bet konkrētajā izglītības iestādē. Kā rīkoties, izlems skolas direktori atsevišķi, nevis valdība ar centralizēti vienādu rīkojumu visiem. Tajā visā atslēgas vārds – lai viss personāls būtu vakcinēts pret Covid-19, stāsta TV3 Ziņas.
Vēl tikai rītdiena un trešdiena ir pēdējie vakcinācijas uzsākšanas datumi, lai pedagogi un izglītības iestāžu darbinieki paspētu uz simbolisko 1. septembri ar "Pfizer"/"BioNTech" poti, iegūstot vakcinācijas sertifikātu. Ar "Moderna" vakcīnu to vairs nevar pagūt. Savukārt ātri iedarbīgajām "Janssen" vakcīnām, kurām vajadzīga tikai viena deva un sertifikāts darbojas jau pēc 15 dienām, jaunas kravas piegāde plānota tuvākās nedēļas laikā. Lai paspētu iegūt sertifikātu uz mācību gada simbolisko sākumu, "Janssen" iepotēšanas pēdējais datums ir 16. augusts.
"Mēs ar Veselības ministriju esam vienojušies, ka, tiklīdz mums ir jaunās "Janssen" vakcīnu piegādes, tad 23 000 tiek rezervētas tieši pedagogiem," stāsta izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Taču, ja skolotājs izvēlēsies nevakcinēties, kas ar viņu notiks jaunā mācību gada pirmajās nedēļās, vai jāvelk maksa, vai par saviem līdzekļiem regulāri jātaisa tests, vai stundas jāvada no mājas attālināti, kamēr skolēni atrodas klasē skolā, nav joprojām zināms. Turklāt joprojām ar pārliecību nevarot apgalvot, vai Saeima tiešām vispār nobalsos par pedagogu obligāto vakcināciju, cik ilgs būs pārejas periods, varbūt nevakcinētiem skolotājiem regulāro testēšanu tomēr apmaksās valsts.
"Esmu pārliecināts, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā noteikti netiks apstiprināts, tas noteikti piedzīvots vairākas modifikācijas. Neviens nezina, kāds būs šis rezultāts, jo likumprojekts pat nav nodots izskatīšanai nevienā no komisijām Saeimas sesiju pārtraukumā. Tas, ka šobrīd ir domāts konkrēts datums, 1. oktobris, tas nenozīmē, ka realitātē tā būs. Tas atkarīgs no Saeimas diskusijām," skaidro Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.
No visiem šobrīd vēl nezināmajiem asociāciju visvairāk satrauc, cik kvalitatīvs būs likumprojekts, kas dotu tiesības atbrīvot no darba nevakcinētu skolotāju.
"Ja sāksies interpretācijas un tāda brīvā griba, subjektīvas tiesību normu piemērošanas, atstājot mums brīvu vaļu, tas noteikti radīs augstus tiesvedības riskus. Tas noteikti arī ļoti slikti ietekmēs skolas iekšējo mikroklimatu," pārliecināts ir Kalvāns.
Iemesls, kāpēc tik ļoti vēlas panākt visu pedagogu un skolu darbinieku vakcināciju, ir uzstādījums par klātienes mācībām. Tad vairs nebūtu jāņem vērā saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs valstī vai reģionā.
"Drošas skolas princips ir tāds, ka mēs vairs nevēlamies lūkoties no reģionālā aspekta, bet raudzīties uz katras vienas skolas situāciju individuāli," skaidro ministre.
"Nevakcinētie skolotāji vispirms apdraud savu veselību. Ja skolotājai ir kādas no blakus saslimšanām, ir liekais svars, vecums virs 65 gadiem, ir paaugstināts asinsspiediens, sirds un asinsvadu saslimšana vai ir kāda cita orgānu hroniska saslimšana, tad bīstamība smagai slimības norisei ir ļoti augsta," skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja, profesore.
Lai pārliecinātu pedagogus vakcinēties, skolu direktori plāno jaunā mācību gada pirmos divus mēnešus veltīt sarunām ar šiem skolotājiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
