Šā gada 26. augustā, plkst. 15.00, dienu pirms trīs mēnešu jubilejas, 27. maijā dzimušie Rīgas Zooloģiskā dārza lūsēni – meitene un puika, saņems Jēkabpils novada iedzīvotāju dotos vārdus Demija un Rems. Tie tad arī tiks ierakstīti starptautiskajā Eiropas lūšu ciltsgrāmatas (ESB) reģistrā un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis vedīs uz Jēkabpili īpašu krusttēva apliecību.
Vārdi izvēlēti no vairāk kā 200 priekšlikumiem un priekšroka izvērtēšanā bija tiem, kas sākās ar "D" un "R", jo tādi ir arī lūsēnu vecāku Dadzes un Rubīna vārdu pirmie burti.
"Nebēdnīgo lūsēnu parādīšanās pasaulē šogad bija zināms pārsteigums, jo Rīgas zoodārza "veterāns" 10 gadus vecais lūsis Rubīns ar nepilnus trīs gadus veco lūsenīti Dadzi tika iepazīstināts tkai pagājušajā ziemā. Acīmredzot, 10 lūsēnu tēvs Rubīns savaldzināt prot… Un nu "Lūšu rezidencē" nerimst draiskulības, jo lūsēni sasnieguši to vecumu, kad migā nogulēt grūti un vecākiem nav glābiņa no jaunatnes rotaļīguma ne uz plaukta, ne baļķa galā," norāda zoodārzā.
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza un Jēkabpils sadarbība ilgst jau vairāk nekā astoņus gadus un ir visnotaļ likumsakarīga jo pilsētas ģerboni rotā lūsis. Jēkabpilieši Rīgas zoodārzā dzimušajiem lūšiem iepriekš devuši vārdus Jakobīne, Hercogs, Jete, Lūsija, Ambēra, Jēkabs, Jākobs. Viens no lūsēniem – Hercogs – tagad dzīvo Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes zoodārzā Japānā. Pārējie nonākuši dažādos ārvalstu zoodārzos, tostarp Polijā, kur ar Pasaules Dabas fonda atbalstu tiek realizēta lūšu atkalatjaunošanas programma.
Daudzviet Eiropā Eirāzijas lūsis un, tostarp, tā Latvijā sastopamā pasuga ziemeļu lūsis, savvaļā ir nopietni apdraudēta un ir ļoti svarīgi to pilnvērtīgi saglabāt arī nebrīvē, tāpēc kopš 2002. gada visi dati par lūšiem zoodārzos un citur nebrīvē tiek apkopoti lūšu Eiropas ciltsgrāmatā (ESB). Jaunizveidotajam Rīgas zoodārza lūšu pārim Eiropas zoodārzos nav radinieku, kas šī lūšu pāra iespējamos pēcnācējus padara īpaši vērtīgus Eiropas lūšu sugas saglabāšanas projekta ietvaros. Lūsi Rubīnu savulaik atrada kādā Vidzemes mājas pagalmā, savukārt lūseni Dadzi no Viļakas mežiem uz zoodārzu atveda mežstrādnieki.
Kopumā, 20 gadus piedaloties lūšu vairošanas programmā, Rīgā un Rīgas zoodārza filiālē "Cīruļi" dzimušie lūši nosūtīti uz zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un citur. Apdraudēto sugu saglabāšana nebrīvē ir visai komplicēts process, kura mērķis ir daudzviet izzūdošu dzīvnieku sugu ģenētiski pilnvērtīgu īpatņu kopuma saglabāšana nebrīvē.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs atgādina, ka ka lūsis nav un nedrīkst būt mājas mīlulis, jo šo dzīvnieku turēšana ir atļauta vien reģistrētās kolekcijās (zoodārzos) un lūsis ir iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES), kura ierobežo starptautisko tirdzniecību ar savvaļas dzīvniekiem, II pielikumā, kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
