Komisija konceptuāli atbalsta rosinājumu par 40 miljonu izmaksu 10 gados ebreju kopienai par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem

Par likumprojekta tālāko virzību nobalsoja deviņi deputāti no vairākām partijām, bet pret bija divi Nacionālās apvienības deputāti. Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) pirms balsojuma lūdza nedēļu laika, lai šo jautājumu pārrunātu gan frakcijā, gan koalīcijas partiju sanāksmē, tomēr tas netika akceptēts.

Atbilstoši komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) priekšlikumam, nolemts rosināt Saeimai likumprojektu gan nodot izskatīšanai komisijās, gan arī konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš paredzēts viens mēnesis, un paredzēts, ka likumprojektā vēl tiks veikti vairāki precizējumi.

NA deputāti arī norādīja, ka, tā kā likumprojekts tiks uzlabots vēl pirms iesniegšanas Saeimā, tad ar tiem vajadzētu ļaut komisijai pirms tam iepazīties un arī vēlreiz lemt par precizēto versiju pirms virzīšanas uz parlamenta sēdi. Bondars atbildēja, ka komisija paļaujas uz Saeimas speciālistiem uzlabojumu veikšanā sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM).

Uz to, ka likumprojekta izskatīšanā otrajā lasījumā būs jāveic vairāki uzlabojumi, norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve. Uz nepieciešamajiem precizējumiem norādīja arī ĀM pārstāvis, tāpat komisijas sēdē no Finanšu ministrijas pārstāves puses tika norādīts, ka nepieciešams saņemt arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) atzinumu.

Komisijas sēdē Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs norādīja, ka nesen tika atzīmētas vairāku vēsturisku notikumu gadadienas, tajā skaitā Rīgas geto izveidošanas gadadiena. Rīgas geto bija viens no soļiem, ar kura nacistiskās Vācijas okupācijas laikā tika iznīcināta Latvijas ebreju kopiena, norādīja Krupņikovs.

Vienīgie vainīgie pie izveidojušās situācijas ir divas okupācijas varas – padomju okupācija un nacistiskā okupācija, akcentēja Ebreju kopienu padomes pārstāvis. Ņemot vērā, ka pirms diviem gadiem tika izteikta kritika par tolaik skatītā likumprojekta tekstu, pašreizējā dokumentā veikti uzlabojumi, piebilda Krupņikovs.

Viņš pauda cerību, ka ar šo likumprojektu varēs pāršķirt šo vēstures lappusi, kā arī norādīja, ka dokumentā būtu jārunā par labas gribas atlīdzinājumu nevis kompensāciju.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis norādīja, ka jautājums ir ar diezgan ilgu vēsturi un ka to ir bijis mēģināts skatīt Saeimā vairākas reizes. Viņš norādīja, ka Krupņikovs labi paskaidrojis likumprojekta vēsturisko pamatu un ka šī situācija būtu jāatrisina, lai panāktu vēsturisko taisnīguma viedokli.

Teikmanis atzīmēja, ka abu okupāciju režīmos cieta visi iedzīvotāji, arī latvieši, tomēr ebreju kopiena tika mērķtiecīgi iznīcināta, zaudējot 90% tās cilvēku. Līdz ar to ebreju kopienas zaudējumi atšķiras no pārējo etnisko grupu zaudējumiem, skaidroja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Deputāts Kiršteins no savas puses norādīja, ka no Krievijai būtu jāprasa kompensāciju izmaksa par bojāgājušajiem ebreju kopienas cilvēkiem padomju koncentrācijas nometnēs. Atbildot uz deputāta jautājumiem, Krupņikovs norādīja, ka pašsaprotami, ka ebreju kopienai jau atgriezto īpašumu vērtība nav iekļauta likumprojektā minēto pārējo īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinā.

Ebreju kopienas padomes priekšsēdētāja vietnieks diskusijā ar Kiršteinu skaidroja, ka atlīdzinājums paredzēts par vēsturiskajiem kopienas un reliģiskajiem īpašumiem un tas netiek prasīts par veikaliem vai rūpnīcām.

Kiršteins arī pieskārās jautājumam, kuras organizācijas pārstāv ebreju kopienu, atgādinot, ka Latvijas neatkarības pirmajā periodā nebija centralizētas organizācijas, jo tolaik starp ebreju organizācijām pastāvējušas pretrunas.

LETA vēstīja, ka jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem neizdevās panākt politisku vienošanos.