Šogad militārajās mācībās "Namejs 2021" piedalīsies gandrīz 10 000 karavīru no Latvijas, Polijas, Igaunijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Lietuvas. Mācību, kas norisināsies no 30. augusta līdz 3. oktobrim, laiks sakrīt ar Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām mācībām "Zapad".
"Oficiāli ir pateikts, ka tie varētu būt 13000, patiesībā tie varētu būt līdz pat 200000, ņemot vērā Krievijas plašumu un to, ka šīs mācības notiek kopā ar Baltkrieviju, ar kuru mums ir saspīlētas attiecības. Un, kā mēs zinām, arī mūsu pierobežā norisinās mācības "Zapad", kuras sakrīt arī ar pret mums izvērsto hibrīdapdraudējumu no Baltkrievijas puses, kas kaut kādā mērā padara mācību augsni citādāku. Tas rada papildu augsni iespējamām provokācijām un incidentiem, kurus iepriekš bija grūtāk organizēt. Tas viss notiek paralēli migrantu vešanai caur mežu mūsu valsts virzienā."
Latvijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Baltkrievijas puse jau savilkusi militāros spēkus un dažādu bruņojumu robežas tuvumā, kas nav atbilstoši un samērīgi esošajai situācijai uz robežas, un to arī ir grūti pamatot arī militārajām mācībām "Zapad". Mūsu robežās tuvumā fiksēti arī bruņoti cilvēki bez atpazīšanās zīmēm. Ministrs gan atteicās komentēt, kas tie varētu būt.
"Katram ir skaidrs, ka pašlaik robežas tuvumā notiek intensīva izlūkošana no abām pusēm, gan baltkrievi skatās, ko mēs darām, gan mēs skatāmies, ko viņi dara, lai nebūtu nekādu pārsteigumu. Šāda informācija ir līdz mums nonākusi. Kas konkrēti ir šie cilvēki un viņu identitātes, es atturēšos komentēt. Visa atbildība ir jāuzņemas Baltkrievijas pusei, un, šķiet, katram ir skaidrs, ka, mūžīgi eskalējot, nenonāksim pie nekāda rezultāta. Mēs būsim pēdējie, kas padosies spiedienam vai spēka politikai."
Lasi vēl:
- Baltkrievija pie Latvijas robežas izvieto militāros kaujiniekus; pārpratuma dēļ iespējamas nopietnas problēmas
- Pabriks: Pagaidām papildu NBS spēku izvietošana pie Latvijas austrumu robežas nav nepieciešama
Tuvojoties abu pušu militārajiem manevriem, lai novērstu nejaušu iespējamo militāro konfrontāciju, Latvijas puse aicina Lukašenko "izmantot veselo saprātu".
"Pirmkārt, iespējamas militāras eskalācijas pasākumi šeit pastāv, tas ir vairāk kā skaidrs. Tas var būt tīri cilvēcisks faktors, tādus gadījumus mēs nevaram izslēgt. Mūsu karavīriem ir doti konkrēti spēku lietošanas manevri, un mūsu karavīri ir apmācīti, un viņi zina, kas šādā situācijā ir jādara. Pirmais solis no Baltkrievijas puses būtu – sagaidāma militārās klātbūtnes samazināšana."
Aizsardzības ministrs tikmēr akcentē, ka, ja Baltkrievijai būtu vēlme izvairīties no krīzes tālākas eskalācijas, tad pirmais, kas būtu jādara ,ir jāatgriežas pie 2014. gada vienošanās starp abu valstu valdībām par sadarbību uz robežas izpildes. Pirmkārt, jāatjauno vienpusēji pārtrauktie kontakti ar Latvijas pusi.
"Man nav saprotama šī Lukašenko attieksme. Šos kontaktus neuzturot, nākamais būtu deeskalēt situāciju un atgriezties pie normālas robežas uzturēšanas bez papildu apbruņotiem cilvēkiem, bez snaiperiem, bez smagākiem apbruņojumiem, jo to ir grūt pamatot. Baltkrievijas pusei ir jāsaprot, ka, ja šī akcija ar migrantu piegādi, valsts sponsorēta migrantu piegāde uz mūsu robežas turpināsies, pasaules situācija ir neierobežota. Nekas cits neatliks, kā meklēt iespējas pēc papildus sankcijām."
Atbildot uz Baltkrievijas organizēto nelegālo imigrantu plūsmu, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pie Latvijas austrumu robežas ir izvērsuši papildu novērošanas sistēmas, nodrošinājuši bezpilota lidaparātus, norīkojuši papildu personālu, kā arī rīko regulāras militārās mācības, tostarp kopā ar Valsts robežsardzi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
