Rinkēvičs: drošības vidē – aizvien lielāka politiskā sāncensība, autoritāriem režīmiem apstrīdot tiesiskumā balstītu starptautisko kārtību

Rinkēvičs atzīmēja – ir vismaz divi iemesli Rīgā notiekošās NATO valstu ārlietu ministru sanāksmes nozīmībai – mainīgajos apstākļos turpināt strādāt ar NATO pārmaiņu dienaskārtību 2030. gadam un gatavoties spert nākamo soli – sākt politiskās konsultācijas starp sabiedrotajiem, aktualizējot Alianses Stratēģisko koncepciju. Tāpat Latvijas sabiedrībai dot iespēju nepastarpināti uzklausīt sabiedroto viedokļus, kuri pārstāv dažādus Alianses reģionus.

Svarīgākais no dienaskārtībā esošajiem tematiem, pēc viņa sacītā, ir nākamās Stratēģiskās koncepcijas sagatavošanas procesa uzsākšana. "Uzskatu, ka ir ļoti simboliski uzsākt šo procesu te, Rīgā – Alianses ziemeļaustrumu flangā. Lai to pabeigtu Alianses dienvidrietumos – nākamgada Madrides samitā. Tā patiesi ir 360° pieeja," pauda ārlietu ministrs.

Viņš pauda pārliecību, ka NATO ir efektīvi mainījusies, lai būtu vissekmīgākā Alianse, kas nav tikai klišeja, bet pēdējos 30 gados NATO ir mainījusies vairākas reizes. Politiski – no daudzu partnerību veidošanas pēc Berlīnes mūra krišanas līdz paplašināšanai. Un militāri – no operācijām ārpus NATO robežām līdz Alianses austrumu dalībvalstu pārapdrošināšanai un pastiprināšanai. Tomēr pagātnes panākumi negarantē, ka tikpat sekmīgi būsim arī nākamajā desmitgadē. Jāpieliek vispārējas pūles, lai arī 2030. gadā NATO paliktu visveiksmīgākā Alianse. Tāpat nepieciešama politiskā griba un apņemšanās ieguldīt resursus.

Rinkēviča ieskatā, jaunajā NATO Stratēģiskajā koncepcijā jāņem vērā tas, ka kopš iepriekšējās Stratēģiskās koncepcijas tapšanas drošības vide ir ievērojami pasliktinājusies. Krievija koncentrē savus bruņotos spēkus pie Ukrainas robežām. "Tikai pirms diviem mēnešiem stratēģiskās mācībās Krievija demonstrēja pilnīgu militāru kontroli pār Baltkrieviju. Pēdējā laikā Krievija ir izvairījusies no dialoga ar NATO. Tie ir tikai jaunākie atgādinājumi tam, kāpēc Krievija joprojām rada draudus," viņš pauda.

Pēc ārlietu ministra teiktā, draudus rada arī terorisms. Plašas slikti pārvaldītas un slikti kontrolētas teritorijas beigās kļūst par terorisma perēkli, tā apdraudot starptautisko drošību.

Edgars Rinkēvičs (JV), Latvijas ārlietu ministrs

"Globālajā drošības vidē jūtama aizvien lielāka politiska sāncensība, autoritāriem režīmiem apstrīdot tiesiskumā balstītu starptautisko kārtību. Šis izaicinājums skar arī tehnoloģiju jomu. Ne vien digitālajā, bet arī reālajā telpā attāluma un laika jēdzieni kļūst arvien relatīvāki. Jomu un reģionu robežas kļūst arvien nosacītākas."

Viņš pauda pārliecību, ka jārisina arī jautājums par aizvien uzstājīgāku Ķīnu. "Nākamajā Stratēģiskajā koncepcijā nevar ignorēt tās straujo militāro modernizāciju. Ķīna jau ir te pie mums, Eiropā, mūsu viedierīcēs un mūsu kritiskajā infrastruktūrā. Tās klātbūtne redzama mūsu kaimiņu reģionos. Nevaru iedomāties, ka Ķīnu varētu atstāt ārpus kopējās ainas," pārliecināts ārlietu ministrs.

Viņš atzina, ka dienas kārtībā dominē militāro pārmaiņu jautājumi. Kolektīvā aizsardzība ir NATO svarīgākais mērķis. Alianses pielāgošanās ir bijusi sekmīga un pareiza. Kanādas vadīto alianses spēku pastiprinātā klātbūtne šeit, Latvijā, ir tikai viens piemērs no daudziem.

"Pielāgošanās nekad nebeidzas. Ikdienas darbs ģenerālsekretāra vadībā turpinās, un katra ministru sanāksme sper vēl vienu soli, lai nodrošinātu mūsu aizsardzības un atturēšanas atbilstību laikam un uzdevumam. Mums jānodrošina, ka NATO nepārtraukti ir nepieciešamie spēki – gan konvencionālie, gan kodolspēki  – un spējas īstajā laikā un īstajā vietā, lai aizsargātu sabiedrotos no jebkuriem draudiem," vērsa uzmanību Rinkēvičs.

Viņš atzina, ka esam iesaistīti nebeidzamā un sīvā sāncensībā ar mūsu pretiniekiem visās jomās, kur parādās jauni izaicinājumi un draudi – vai tie būtu hibrīdas dabas vai saistīti ar kibertehnoloģijām un kosmosa nozari, vai jebkuru jauno tehnoloģiju. Sabiedrotajiem jābūt gataviem tos risināt. Mēs redzam, ka hibrīddarbības ir kļuvušas par mūsu pretinieku galveno modus operandi, ko tie atzīst par atbilstošāko.

"Kā liecina Lukašenko režīma šobrīd veiktais hibrīduzbrukums, hibrīddraudi var būt daudzveidīgi un to mērķis – vairāki sabiedrotie vienlaikus. Šādos apstākļos izturēt spiedienu un attīstīt noturību nav tikai atsevišķas valsts pienākums. Šādā situācijā nepieciešama kolektīva reakcija un kolektīva noturība. Tāpēc uzskatu, ka veids, kā Alianse risina kolektīvās aizsardzības uzdevumu, ir jāpaplašina un jāpadziļina. Citādi sistēmiskie trūkumi, tos prasmīgi izmantojot, var vājināt Alianses saliedētību un atturēšanas spējas," izteica viedokli Rinkēvičs.

Viņš teica, ka Rīgā plānots apspriest arī misijā Afganistānā gūtās atziņas. "Mums būtu jāspēj efektīvāk izvirzīt mērķus un ieguldīt resursus jebkurās citās operācijās ārpus Alianses robežām," viņš sacīja.

"NATO nav viena. Mūsu partnerību tīklojums ir ļoti vērtīgs gan NATO, gan mūsu partneriem. Visas partnerības ir svarīgas, bet tāpēc tās nebūt nav vienādas. Mums jātiecas pēc individuālākas un apstākļiem pielāgotas pieejas," sacīja Rinkēvičs.

Viņš teica, ka Stratēģiskajā koncepcijā pienācīgi jāatspoguļo partnerība ar Eiropas Savienību. Tai jānodrošina vēl spēcīgāka savstarpēja papildināmība NATO un ES attiecībās. "Abām ir vienādi stratēģiskie mērķi. Tām nav jābūt pretrunā un nav jākonkurē vienai ar otru. Neredzu tam iemeslu. NATO Stratēģiskajai koncepcijai un Eiropas Savienības Stratēģiskajam kompasam vienam otru jāpapildina," sacīja Rinkēvičs.

Viņš atgādināja, ka Vašingtonas līguma 10.pants ir spēkā, un NATO durvis paliek atvērtas. "Latvija turpinās sniegt atbalstu un palīdzību valstīm, kas tiecas pievienoties Aliansei. No savas pieredzes zinām, cik ērkšķains var būt šis ceļš, bet tas ir paveicams," solīja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs arī apliecināja, ka Latvija iegulda un turpinās ieguldīt līdzekļus aizsardzībā un Alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanā, turpinās sekmēt tās vienotību, solidaritāti un saliedētību un spēcīgu transatlantisko saikni ar ASV un Kanādu.