NATO ģenerālsekretāra vietniece: Ja situācija Ukrainā saasināsies un Krievija izvēlas agresīvus ceļus, tam būs sekas

Kā zināms, reaģējot uz pieaugošajiem drošības apdraudējumiem, NATO novembra pēdējā dienā Rīgā notiekošajā ārlietu ministru sanāksmē pieņēma lēmumu iedarbināt krīzes vadības mehānismu, kas nozīmē pieturēties pie skaidra rīcības plāna, saskaroties ar dažāda veida draudiem, lai pasargātu ikvienu no alianses dalībvalstīm.

Komentējot Krievijas militārās aktivitātes Ukrainas pierobežā, NATO ģenerālsekretāra vietniece teica, ka Ukraina ir tuva un svarīga NATO partnervalsts.

"Tas, kas notiek pie Ukrainas robežas, ar šiem faktiem operējam, Krievijas nolūks nav skaidrs," viņa atzina, norādot, ka visas NATO dalībvalstis aicinājušas situāciju nesaasināt, bet gan deeskalizēt. Katra NATO dalībvalsts izlemj, kā sniegt Ukrainai palīdzību. Braže atgādināja, ka arī Latvija ir sniegusi atbalstu Ukrainai dažādos veidos, piemēram, kopīgu mācību pasākumu veidā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka NATO būtība ir atbildēt uz draudiem tādā veidā, kā tas nepieciešams. "Ja situācija Ukrainā saasināsies un Krievija izvēlas agresīvus ceļus, tam būs sekas," viņa atzina.

Braže atgādināja, ka NATO dalībvalstis saņem pārējo 29 valstu atbalstu, starp tām notiek informācijas apmaiņa un pastāv politiska un militāra gatavība reaģēt.

Komentējot potenciālo nākamā perioda drošības plānu, par ko 1. decembrī, NATO sanāksmes noslēdzošajā dienā, spriedīs Alianse, viņa atzina, ka uz nākamo NATO samitu jaunajam Stratēģiskajam konceptam jābūt pieņemtam. Tas esot otrs svarīgākais dokuments, kas nodrošina stratēģisku pielāgošanos situācijai, ko vadītāji ir pielēmuši.

Braže teica, ka daļa jomu – kolektīvā aizsardzība, krīžu vadība, sadarbība un atbalsts partneriem, šīs NATO darbības pamata jomas, tiks turpinātas. Tajā jāņem vērā tas, ka Krievijas agresīvā – uzvedība – nemainās un Krievija pamatā turpina šādi rīkoties. Tāpat jāņem vērā Ķīnas ievērojamās investīcijas dažādās jomās – militārajā tehnikā, kosmosā, kā arī centieni ietekmē "mūsu realitāti". Tāpat izaicinājumi ir klimats, drošība un tā ietekme, jauni ekipējumu veidi un to ietekme militārajās operācijās. Visi šie faktori ietekmēs jauno stratēģisko koncepciju.

Jau otro dienu Rīgā notiek NATO ārlietu ministru sanāksme, kuras viens no aktuālākajiem sanāksmes tematiem ir Krievijas militārās aktivitātes Ukrainas pierobežā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 30.novembrī pauda, ka Krievija tiks aicināta mazināt spriedzi Ukrainas tuvumā.

1.decembrī ar Ukrainas ārlietu ministru divpusējās sarunās tiksies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Rinkēvičam trešdien arī ieplānota divpusējā tikšanās ar Turcijas ārlietu ministru.