Rīgas ietvju tīrīšanu apgrūtina sadrumstalotās īpašumtiesības
Par netīrītajām ielām un trotuāriem rīdzinieki šķendējas ik gadu un pašvaldībai katru reizi nākas atrunāties, ka nesakoptā teritorija, visdrīzāk, nav viņu pārziņā. Kā situāciju labot – skaidra plāna domei gan nav. Tas nozīmē, ka arī turpmāk ietvju tīrība būs atkarīga no katra apsaimniekotāja čakluma un godaprāta.
Galvenā problēma ar ietvju tīrīšanu Rīgā ir tā, ka pārsimts metrus garš posms var piederēt vairākiem apsaimniekotājiem – pašvaldībai, privātīpašniekiem, uzņēmējiem. Kamēr viens godprātīgi sniegu notīra, cits par saviem pienākumiem neliekas ne zinis, taču rezultātā neapmierināti ir visi.
Problēmu atzīst arī pašvaldībā. Domes politiskā vadība neslēpj, ka tīrīt visu pilsētu pašiem būtu pārāk dārgi, bet kā situāciju mainīt – plāna arī pagaidām nav.
"Tas būtu milzīgs apjoms, kuru, lai notīrītu trīs stundās, būtu milzīgs darba spēka un tehnikas apjoms, kurš tiktu nodarbināts divus mēnešus gadā un pārējā laikā nebūtu, ko darīt."
Par ietvēm atbild vismaz četri dažādi apsaimniekotāji – namu privātīpašnieki, Rīgas domes Teritoriju labiekārtošanas pārvalde, kā arī viņu nolīgtais apakšuzņēmums. Parkus un skvērus uzkopj uzņēmums "Dārzi un parki".
"Es piekrītu argumentam, ka Rīgas pilsētā ir sadrumstalotas īpašumtiesības. Noteikti mēs varam skatīties nākotnē šajā virzienā, lai vienkāršotu šos apsaimniekošanas principus. Vai nu nodrošinātu maksas pakalpojumu no pašvaldības puses vai arī pašvaldība lemtu, ka, neskatoties uz īpašumtiesībām, atsevišķas teritorijas pašvaldība apsaimniekotu pati."
Vai un kad pašvaldība varētu par ko tādu lemt, izpilddirektors gan nebija gatavs komentēt.
Ielu uzturēšanā situācija ir nedaudz labāka. Rīgas ielu uzturēšanu ziemā nodrošina Pilnsabiedrība ("Rīgas ielu uzturēšana ziemā"), kas sastāv no četriem uzņēmumiem: AS "Ceļu pārvalde", SIA "Roadeks", SIA "Rīgas Tilti" un SIA "Pilsētas Eko Serviss". Tomēr arī viņiem neklājas viegli – pēdējās dienās populārs kļuvis video, kur redzams, kā traktori lavierē starp šovasar uzstādītajiem stabiņiem. Daudzi joslas atdalošie elementi tiek arī nošķūrēti.
"Protams, tas ir jaunums, pie tā ir jāpierod. Šie apstākļi nenāk par labu, sniega daudzums apgrūtina – grūti pamanāmi un mēs redzam, ka cieš tās gumijas atdures, kas ir zem sniega."
Daudz sūdzību no sētniekiem nāk par to, ka satīrīto sniegu nav, kur likt un tad veidojas apburtais loks – to, ko sētnieki nogrūž uz ielas, ceļu šķūrētāji uzmet atpakaļ.
"Ir vietas,kur vairāk sētnieki cieš, bet šobrīd ir tā, ka, ja sūdzas un ir pamatoti, mēs izsūtam tehniku un sakopjam to sētnieka vietu, kuru esam aizbēruši, jo tā ir gadījies," stāsta "Ceļu pārvaldes" Uzturēšanas daļas vadītājs.
Vienlaikus uzņēmēji skaidro – sniega izvākšana no pilsētas ir ārkārtīgi dārga un darīt to pie pirmās snigšanas gluži vienkārši nav izdevīgi. Arī iegādāties papildu tehniku sniega tīrīšanai neatmaksājas, jo intensīvi nokrišņi ir vien dažas nedēļas gadā.
"Viss ir atkarīgs no līdzekļiem. Labi, ziemā ir darbs, bet, kad nav darba, tad pasūtītājam tāpat ir jāuztur visa tā tehnika, jo maksā par dežūrām. Ja tehnika būtu divreiz vairāk, tas būtu divreiz dārgāk un tad visi prasītu, kāpēc tik daudz līdzekļi aiziet uzturēšanā."
"Jau vairākas dienas sniega izvešana notiek no pilsētas centra, taču apkaimēs to izvedīs tikai no kritiskākajām vietām. Iemesls – no centra attālākajās vietās situācija neesot tik kritiska. Cerīga esot laika prognoze – jau tuvākajās dienās liela daļa sniega nokusīšot," saka Rīgas pilsētas izpilddirektors.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
