Pētnieks: Pakāpeniski pozitīvā virzienā mainās Latvijas iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem un imigrāciju

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā veidojas Latvijas iedzīvotāju priekšstati par imigrantiem un imigrāciju. Pētījums ir balstīts uz aptaujas eksperimenta datiem, kas tika iegūti 2021.gada jūnijā. Kopumā pētījuma aptaujā piedalījās 5803 respondentu. Aptaujājot teju 6000 iedzīvotāju, secināts – Latvijā dzīvojošo attieksmi pret cittautiešiem varētu raksturot, kā mēreni atturīgu. Vienlaikus pētnieki uzsver, aptauja veikta vēl pirms Baltkrievijas istenotā hibrīdkara.

Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

"Iespējams, kaut kas mainīsies, un par to mēs droši vien nākamajās prezentācijās runāsim. Bet, balstoties šajos datos, var redzēt, ka ir neliela virzība, ja salīdzina, piemēram, ar situāciju pirms desmit gadiem, tajā virzienā, par kuru varētu runāt, ka no mēreni nelabvēlīgas uz mēreni labvēlīgu."

Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 56% savu tuvāko apkaimi vērtē kā etniski fragmentētu. Neliela daļa jeb 8%, starp kuriem visbiežāk Latvijas mazpilsētu un ciemu respondenti, uzskata, ka viņu apkaimē pārsvarā dzīvo tikai latvieši. Apkaimi, kurā dzīvo daudzi nelatvieši, biežāk ir minējuši Rīgas un Latgales respondenti.

Pētījuma autori arī secinājuši, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme par etnisko daudzveidību un valstisko piederības nozīmi atklāj būtiskas atšķirības starp dažādām viedokļu grupām. Visbiežāk aptaujā tiek pausta patika pret dažādu tautību cilvēkiem vai arī tiek ieņemta neitrāla pozīcija, kas norāda, ka Latvijas sabiedrībā dominē drīzāk labvēlīga, nevis naidīga attieksme pret citu tautību cilvēkiem.

Aptaujas dati rāda, ka daudzi iedzīvotāji pret imigrantiem nereti noskaņoti pat ļoti kategoriski. Piemēram, gandrīz trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka nevēlētos, ka imigranti vai viesstrādnieki dzīvotu tiem kaimiņos. Līdzīgs skaits aptaujāto, proti, 32% pauduši, ka, viņuprāt, imigranti arī nespēj sniegt pozitīvu pienesumu Latvijas attīstībai.

"Latvijā retais iedzīvotājs imigrantus saista ar kaut ko pozitīvu ar valsts attīstību. Proti, ka imigranti var būt attīstību virzošs faktors, kā to ir parādījusi citu valstu situāciju, kad imigranti kļūst par dzinējspēku valstu ekonomikas izrāvienam un attistībai," saka LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks.

Vienlaikus pētnieki secina noraidošāki pret imigrantiem Latvijā ir vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74, latviešu tautības respondenti, cilvēki, kas auguši etniski viendabīgās ģimenēs vai arī dzīvo etniski viendabīgā apkaimē, kā arī mazpilsētās, ciematos un lauku apvidos dzīvojošie.

Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

"Mēs redzam, ka latviešu identitāte ļauj konstatēt biežāk mērenu atbalstu un uzskatu tam, ka imigranti palielina noziedzību un rada slogu labklājības sistēmai. Latvieši ar kārtu augstāku varbūtību izvēlēsies mērenu atbalstu šiem zināmā mērā stereotipiskajiem apgalvojumiem par imigrantiem."

Tāpat secināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir daudz atvērtāki pret imigrantiem no tuvējām valstīm, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas. Savukart, jo tālāk no Latvijas atrodas imigranta dzimtene, jo attieksme kļūst noraidošāka.

Pētījumā respondentiem tika uzdoti vairāki kontroljautājumi. Starp tiem tika uzdots jautājums arī par to, cik svarīgs Latvijas iedzīvotājiem šķiet imigrācijas jautājums, izvēloties, par ko balsot Saeimas vēlēšanās. No kopumā 5803 aptaujātajiem 4010 atzinuši, ka Saeimas vēlēšanās piedalās. No tiem 19% pauduši, ka migrācijas jautājumam, izvēloties, par ko balsot, ir liela nozīme, 38% atzinuši, ka tam nepievērš nekādu nozīmi, bet 43% respondentu tas licies mazliet svarīgi. Partiju nostāja imigrācijas jautājumos vairāk rūp vīriešiem, iedzīvotājiem no 55 līdz 74 gadiem, etnisko minoritāšu pārstāvjiem un cilvēkiem, kuriem netīk dzīvot etniski un kulturāli daudzveidīgā vidē vai nav pieņemams kosmopolītiskās identitātes modelis.

Tāpat 53% aptaujāto sevi neuzskata par "pasaules pilsoņiem", kas, pēc pētījuma autoru paustā, netieši norāda uz valstiskās piederības lomu Latvijas iedzīvotāju pašizpratnē. Vienlaikus starp iedzīvotājiem, kas neidentificējas kā pasaules pilsoņi, ir mazāka varbūtība sastapt cilvēkus, kam patīk dzīvot starp dažādu tautību cilvēkiem un valodām. Pretēja aina novērojama kosmopolītiski orientēto iedzīvotāju segmentā. Kosmopolītiskā identitāte ir vairāk raksturīga gados jaunākajai sabiedrības daļai vecumā no 18 līdz 34 gadiem, vīriešiem, Latgales un Rīgas iedzīvotājiem, Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotājiem, respondentiem no etniski jauktām ģimenēm vai etnisko minoritāšu pārstāvjiem.

Pētījuma autori ir LU FSI pētnieki Kaprāns, Andris Saulītis un Inta Mieriņa. Pētījumu finansē Konrāda Adenauera fonds, to īstenoja Sociālo attiecību pētījumu centrs sadarbībā ar LU FSI.