Kā ir ar banku gatavību uzņēmumus kreditēt? Uzņēmēji, Latvijas Banka un valdība jau gadiem pauž, ka vēlētos redzēt aktīvāku mūsu tautsaimniecības kreditēšanu no komercbanku puses, lai tas dotu nepieciešamo grūdienu valsts ekonomiskajai attīstībai.
Nozaru flagmaņiem, protams, nav problēmu ar aizņēmumu piesaisti, taču mazajā un vidējo uzņēmumu segmentā, jo sevišķi reģionos, tā ir aktuāla sāpe. Vienlaikus Latvijā bankas prasa vienus no lielākajiem kredītprocentiem eiro zonā. Kā stāsta Darba devēju konfederācijas vadītāja, situācija joprojām tālu no vēlamās.
"Var teikt, ka uzņēmējiem nav projektu laba, ka uzņēmējiem, iespējams, nav bilances tik labā kārtībā, kādu gribētu redzēt, varbūt ir vēl kādas problēmas. Es domāju, tie ir ieteikumi vietā, bet droši vien ir tomēr jautājumi, kāpēc mums tās likmes ir tik augstas."
Latvijas Bankas dati liecina, ka monetārās finanšu iestādes, kas galvenokārt ir bankas, šogad desmit mēnešos strādāja ar kopumā 218 miljonu eiro peļņu, kas ir par 66% vairāk nekā pirms gada. Kopējais izsniegto kredītu apmērs oktobra beigās bija 13,8 miljardi eiro. Atmetot no šiem datiem nerezidentus, aizdevumus valdībām, finanšu iestādēm un citus, redzams, ka kredītu apmērs gan mājsaimniecībām, gan mūsu privātajiem uzņēmumiem pakāpeniski sarucis, vien pēdējā gada nedaudz atgūstoties.
Piektdien, 10.decembri, komercbankas rīkoja diskusiju par to darbību nākamajā gadā. Pārstāvji vēstīja – lai arī vienam otram plānus pabojā augstā inflācija un traucējumi globālajās piegāžu ķēdēs, kopumā Latvijas uzņēmumu noskaņojums ir pozitīvs un interese par aizņēmumiem attīstībai turpina pieaugt. Par kreditēšanas kūtrumu kritizētās bankas gan norāda, ka paši uzņēmēji mēdz būt kūtri – nauda pieejama esot, un, iespējams, ari nosacījumi varētu kļūt pateicīgāki, ņemot vērā, ka uzņēmēji demonstrējuši lielu noturību un stabilitāti Covid-19 krīzē.
"Man šķiet, šis ir tas brīdis, kad arī banku akcionāri būs sapratuši, ka tā situācija ir citādā, ir labāka, un bankas būs drosmīgākas kredītstruktūras skatīt tādas atvērtākas un drosmīgākas."
Pieļāvīgāku kredītpolitiku sagaida arī Latvijas Bankā, kur pauž neizpratni, kāpēc tas nav noticis jau iepriekšējos gados.
"Jāsaprot, ka veselība kreditēšana priekšnoteikums Latvijas ekonomikas izaugsmei, bez kā mēs Rietumeiropas dzīves standartus nekad nesasniegsim. No uzņēmēju puses būtu svarīgi turēt sektoru pie vārda, būt ambicioziem un attiecīgi arī signalizēt, ja situācija būtiski nemainās."
Centrālās bankas pārstāvja ieskatā, nekādas fundamentālas regulējuma pārmaiņas patlaban jomā nav nepieciešamas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
