Ilvesa: Digitālā pratība Latvijā pieaugušo vidū ir zem vidējā rādītāja ES

"Esam mazliet zem Eiropas vidējā līmeņa, taču ir tendence digitālajai pratībai palielināties," sacīja Ilvesa, piebilstot, ka arī Covid-19 veicinājis digitālo prasmju attīstību. Vienlaikus viņa teica – viens ir mācēt izlasīt internetā ziņas un prast lietos sociālos tīklus, bet pavisam cits līmenis ir tās prasmes, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti, piemēram, apgūt jaunas zināšanas, mācēt radīt mājaslapu, notirgot sevis adītās zeķes, uz ko visiem vajadzētu tiekties.

Eiropā vidējā digitālā pratība starp pieaugušajiem lēsta 56% līmenī, atzīmēja Ilvesa.

Viņa akcentēja, ka digitālo labklājību valstī neizdosies sasniegt bez prasmīgiem iedzīvotājiem, taču jau patlaban ir ļoti daudz iespēju attiecīgās prasmes dažādos līmeņos attīstīt.

Taujāta, cik kiberdroša ir Latvija, ja to vispār ir iespējams tā salīdzināt ar pārējo pasauli, viņa atzina, ka kiberdrošību ir ļoti grūti izmērīt, kamēr nekas slikts nenotiek. Vienlaikus, pamatojoties uz savu iepriekšējo pieredzi darbā Aizsardzības ministrijā un iespēju pārraudzīt attiecīgos procesus, viņa pauda lepnumu par "Cert" komandu, norādot, ka pamatinfrastruktūras attīstīšanā paveikts liels darbs un roka, tā teikt, "tiek turēta uz pulsa".

Komentējot principus, kā Latvijas iedzīvotājiem uzturēt augstāku drošību digitālajā vidē, viņa atgādināja par dažiem pamatprincipiem. "Mēs tagad sazināmies ļoti daudzos veidos – vai tas ir "WhatsApp", vai tas ir telefona zvans, vai tie ir sociālie mediji – pievērsiet uzmanību, ar ko jūs runājat. Ļoti daudz krāpniecības notiek, izmantojot klasiskos rīkus – šos zvanus, kur jums pēkšņi zvana un saka, ka jūsu maksājums bankā nav aizgājis, jums tūlīt noslēgs internetu vai kaut ko. Cilvēki apjūk, cilvēki iedod informāciju. Esiet uzmanīgi tajā, kādu privātu, personisku informāciju, datus jūs dodat šādā komunikācijā. Pārliecinieties, ka tas ir tiešām iemesls, kas ir zvanītājs vai kas ir rakstītājs," atgādināja Ilvesa.

Viņa piebilda, ka arī, iepazīstoties ar kādu informāciju globālajā informācijas telpā, jāmēģina salīdzināt avotus jeb izlasīt to pašu informāciju kaut kur vēl. Ja nav, tad tas jau ir aizdomīgi. Taču, pat ja teksts ir ieguvis lielu rezonansi, bet tam nav konkrēta, pārbaudāma avota, tad šādam saturam nevajadzētu uzticēties. Tāpat jāsaglabā kritiskā domāšana. Ne mazāk svarīgi ir pievērst uzmanību bērniem, tam, ko viņi dara internetā, jo ar viņiem ir daudz vieglāk manipulēt un izmantot, un viņi daudz ātrāk ieslīgst šajos resursos. Vecākiem jābūt klātesošiem, jāmēģina pārrunāt ar bērniem redzēto internetā, uzturēt dialogu.

Taujāta, cik Latvija kopumā veiksmīgi tiek galā digitālā ziņā, viņa sacīja, ka ar digitāliem risinājumiem, par kuriem ir skaidrs, ko ar tiem jāpaveic un kāds ir uzdevums, tiek veikti ļoti labi. Tas liecina, ka Latvijā ir profesionāļi, kas var "iznest" tehniski labus projektus, jautājums, vai ir pasūtītājs, kas spēj definēt, ko gribam. E-veselība ir bāzes problēma, jo sistēmas nesadarbojas un uz šādiem, nedrošiem pamatiem ir grūti uzbūvēt jaunas iespējas. Nav jānojauc viss, bet jāsaprot, kā savietot esošo. Jo vecais dažādu iemeslu dēļ nav strādājis.

Komentējot atšķirības starp Latviju un Igauniju digitālā ziņā, viņa teica, ka būtisku atšķirību nav, daudz kas ir līdzīgi, izņemot digitālo biznesa sektoru – nevar nepamanīt, cik liela bija "Skype" ietekme, no kā izauga citas kompānijas, iegūtās zināšanas, ko nozīmē iznest lielu, starptautisku, digitālu projektu, ko nozīmē sarunas, finansējuma piesaiste, tirgošana, reklāma,to atnesot mājās lielās komandas ir multiplicējušas, audzē jaunus projektus. Latvijā nav tik daudz lielu kompāniju, kas dalās zināšanās un audzina jaunos talantus.