Ziemassvētki daudziem ir pārdomu periods. Laiks, kad atlicinām mirkli savās domās citiem. Zīmīgi, ka tieši gada nogalē Centrālā statistikas pārvalde nāk klajā ar jaunākajiem datiem par nabadzības slieksnim pakļautajiem iedzīvotājiem.
Nabadzības riska slieksnis Latvijā mainās gadu no gada un ir dažāds dažādām grupām. Piemēram, vienas personas mājsaimniecībai pērn tas bija 472 eiro mēnesī, savukārt ģimenei ar diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam – 991 eiro mēnesī.
Statistika atklāj drūmu ainu. Jau gadiem nabadzības riskam pakļauto Latvijas iedzīvotāju īpatsvars svārstās ap 20%, turklāt pērn tas pieaudzis par gandrīz diviem procentpunktiem. Lai gan tas varētu izklausīties nedaudz, zem šiem diviem procentpunktiem slēpjas papildu 30 000 cilvēku. Nabadzības riskam visvairāk pakļauti bezdarbnieki un pensionāri. Reģionāli – sliktākā situācija ir Latgalē, bet labākā – Pierīgā un galvaspilsētā.
Jāatzīmē, ka šajā jaunākajā statistikā aplūkots 2020. gads – pirmais pandēmijas gads Latvijā.
"Mēs nevienlīdzības samazināšanos jau gaidījām. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka krīze vairāk skāra mazāk izglītotos, mazāk pelnošos, to sabiedrības daļu, kurā ir zemāka vidēja alga."
Vienlaikus "Swedbank" ekonomiste atzīmē, ka vēl neredzam pilnu krīzes ietekmi, ņemot vērā, ka arī šogad gan pandēmija, gan ierobežojumi turpinājās. Visticamāk, arī šogad būs pieaudzis nabadzības riskam pakļauto skaits.
"Vīruss ir saasinājis iespēju nevienlīdzību. Bērni, kuri ir no zemāku ienākumu mājsaimniecībām, viņiem nodrošināt visu mācībām un attīstībai nepieciešamo ir bijis īpaši liels izaicinājums. Mēs šos zināšanās radušos robus redzēsim tikai pēc vairākiem gadiem."
Jebkurai valstij ir iespējams nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru mazināt ar sociālām programmām un pabalstiem. Cik nu, protams, atļauj rocība. Latvija jau gadiem nespēj ar savu sociālo sistēmu šos jautājumus risināt tik veiksmīgi, cik citviet Eiropā.
"Viena ilgstoši neatrisināta problēma, kas nu jau kādu laiku rada arī būtiskas makroekonomiskas sekas. Protams, arī šiem cilvēkiem objektīvu iemeslu dēļ ir ļoti grūti ieguldīt savā nākotnē, attīstīt un iegūt jaunas zināšanas."
Savukārt Labklājības ministrijā atzīmē, ka darbs turpinās un šogad palielināti minimālo pabalstus un pensijas.
"Šī statistika parāda, ka tas bija nepieciešamais solis. Kritiski raugoties, ja lēmums par minimālo slieksni būtu pieņemts, negaidot Satversmes tiesa spriedumu, visticamāk, aina šodien jau būtu savādāka," norāda Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa.
Ministrijas ieskatā, lai situāciju vērstu par labu, arī turpmāk svarīgākais pensiju indeksēšana un Nodarbinātības valsts aģentūras programmas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
