Apkures cenas kāpušas, bet ienākumi ne: Valsts enerģētiskās krīzes centra sēdē spriež par apkures tarifiem

Šoziem krituši gan elektrības, gan gāzes vairumtirgus cenu rekordi, kas arī rezultējušies būtiski augstākos komunālajos maksājumos. Lai gan valdība jau spērusi vairākus soļus, lai samazinātu elektrības rēķinus, apkure daudziem ir krietni lielāka izdevumu pozīcija.

Pašvaldībās situācija ir ļoti dažāda. Tur, kur siltumenerģijas iegūšanai neizmanto gāzi, būtisks pieaugums nav noticis, bet tur, kur izmanto, jārēķinās ar krietni lielākām izmaksām.

Piemēram, "Daugavpils siltumtīkli" februārī grasās palielināt gala tarifu no 57 līdz 154 eiro par megavatstundu. Pilsētā izsludināta vietējās nozīmes enerģētiskā krīze. Par konkrēto nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija gan juridiski nepiekrita šim formulējumam. Krīze esot tad, kad pietrūkst energoresursu, nevis tad, kad tie dārgi maksā. Tā jau esot sociāla rakstura problēma, risināma ar attiecīgiem instrumentiem. Cietušajām pašvaldībām tas gan ir vājš mierinājums.

"Situācija ir nepatīkama. Tas vēl tā maigi teikts, jo apkures cenas ir kāpušas, bet cilvēku ienākumi tik lielā mērā nav kāpuši. Tad jautājums, ko darīt," norāda Latvijas Pašvaldības savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis.

Pašvaldību ieskatā, jādomā par jauniem pabalsta veidiem, tā saukta aizsargātā lietotajā statusu arī siltuma nozarē. Tam vajadzētu visus cilvēkus, kuriem izmaksas par enerģiju veido vismaz 10% ģimenes ienākumu.

"Palīdzēt tikai tiem, kuri jau ir galīgā nabadzībā. Ar to ir par maz. Jāpalīdz vēl daudziem cilvēkiem, kuri ir tuvu šīs enerģētiskās nabadzības līmenim. Tā ir diezgan daudz," vērš uzmanību Akermanis.

Tāpat pamats runāt par pievienotās vērtības nodokļa likmes mazināšanu un palīdzību arī pašiem apkures uzņēmumiem. Ja tie bankrotēs, siltuma nebūs nevienam.

Vietvaru balsīm kļūstot aizvien skaļākām, gada pirmajā darbadienā sasaukta Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde. Šī ekonomikas ministra vadītā institūcija atbildīga par to, lai valsts enerģētiskās krīzes laikā vai, kad pastāv draudi par tādas iestāšanos, koordinētu atbildīgo institūciju rīcību.

Pēc sanāksmes Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns apliecināja – vēlreiz gūta pārliecība, ka runāt par enerģētisko krīzi Latvijā patlaban nav pamata, taču secināts, ka uzņēmumiem nepieciešami apgrozāmie līdzekļi. Šo naudu varētu aizdot valsts, Finanšu ministrija lūgta to izvērtēt.

"Šis ir tas jautājums, kas tuvākajā laikā varētu būt pats svarīgākais jautājums – kā nodrošināt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu arī šim gadam nepieciešamos resursus, bet tepat ap stūri ir arī nākamā apkures sezona. Tai šie līdzekļi varētu būt nepietiekami," atzīst Šaicāns.

Vienlaikus valdības līmenī tuvākajās nedēļās darbs turpināsies pie atbalsta instrumentiem. Uz galda joprojām PVN likmes mazināšana, mājokļa pabalsta paplašināšana un citi risinājumi.