Arī Latvijas zinātnieki var pieteikties darbam ar pasaulē jaudīgāko kosmosa teleskopu

Milzīgais kosmosa teleskops visumā palaists 25. decembrī un tagad desmit dienas vēlāk tas joprojām ir ceļā uz paredzēto orbītu pusotra miljona kilometru attālumā. NASA mājaslapā ikviens var sekot līdzi Džeimsa Veba teleskopa gaitām, veiktajam attālumam, ātrumam un veicamajiem uzdevumiem vēl pirms orbītas sasniegšanas.

Ilgonis Vilks

LU Astronomijas institūta pētnieks

"Tas ir iespaidīgākais kosmiskais teleskops, kas jebkad ir palaists."

Astronoms Ilgonis Vilks seko līdzi iespaidīgā teleskopa attīstībai jau kopš būvniecības pirmsākumiem. Džeimsa Veba kosmosa teleskops ir aprīkots ar līdz šim lielāko atstarojošo virsmu, tā izmēri ir iespaidīgi.

"Tik liela uztverošā virsma nav bijusi nevienam kosmiskajam teleskopam. Proti, 25 kvadrātmetri, tā ir tāda paliela istaba. Viss šis milzīgais laukums, kas veidots ar augstu precizitāti, tad uztvers no visuma nākošo starojumu," stāsta astronoms.

NASA bijušā vadītāja Džeimsa Veba vārdā nosauktais teleskops ir paredzēts siltumstarojuma jeb infrasarkanās gaismas uztveršanai. Tas ir kaut kas attāli līdzīgs nakts redzamības ierīcēm, kas ļauj tumsā saskatīt objektu izstaroto siltumu.

Tāpēc tā orbīta ir pusotru miljonu kilometru attālumā no Zemes, tur tam netraucēs mūsu planētas izstarotais siltums un būs pasargāts arī no Saules gaismas ietekmes. Džeimsa Veba teleskopa orbīta ir visai interesanta, tas riņķos ap sauli, bet tai pat laikā turēsies līdzi Zemei.

"Un tur pat vēl sarežģītāk, lai šī teleskopa saules baterijai, tomēr, netraucētu tas, ka Zeme varētu aizsegt Saules disku, no turienes varētu novērot daļēju Saules aptumsumu. Viņš ap centrālo punktu veidos lielu loku, pusgada laikā lēni veiks riņķi, lai pilnībā izvairītos no šiem traucēkļiem," stāsta LU Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Kopumā līdz paredzētajai orbītai teleskops ceļā pavadīs 29 dienas. Ceļa karte liecina, ka aptuveni šajā laikā Džeimsa Veba teleskopam atveras pirmais spogulis. Tad, kad teleskops būs ieņēmis savu vietu un uzsāks pētījumus, astronomi varēs pētīt visuma senākos, tālākos nostūrus. Runa ir par teju 14 miljardu gaismas gadu attālumu, kur glabājas visuma pirmsākuma noslēpumi.

"Pats sākums, par kuru ir ļoti maz informācijas un šo tukšumu plāno aizpildīt ar Džeimsa Veba teleskopu. Varētu saskatīt, kā veidojās pirmās zvaigznes, neviena pirmās paaudzes zvaigzne līdz šim nav atklāta, tagad varētu parādīties šāda iespēja. Kā šīs zvaigznes veidojās, kā apvienojās galaktikās, kā veidojās visuma struktūra, ko mēs redzam mūsdienās," norāda Vilks.

Pilnvērtīgu pētniecisko darbu teleskops uzsāks šovasar. Pētnieki jau veido rindu, piesakoties darbam ar jauno teleskopu. Ilgonis Vilks mudina arī Latvijas astronomus izmantot iespēju.

"Plānoju izstāstīt, ka ir šāda iespēja pieteikties novērošanas laikam. Varbūt kāds no jaunajiem sāks strādāt šajā virzienā," aicina LU Astronomijas institūta pētnieks.

Džeimsa Veba būvniecību un palaišanu visumā kopā īstenoja vairāk nekā desmit valstis, kas ietilpst NASA, Kanādas kosmosa aģentūrā un Eiropas Savienības kosmosa aģentūrā.