Rīgas dome neplāno atteikties no gāzes apkures katlu izskaušanas

Vecgada vakarā, kamēr daudzi gatavojās svinībām, Eiropas Komisija dalībvalstīm izsūtīja jaunu tā sauktās taksonomijas priekšlikumu. Tas pēc būtības ir klasifikators, kas pasaka, ko var uzskatīt par zaļu un ilgtspējīgu darbību. Starp šādiem ieguldījumiem Komisija piedāvā iekļaut gāzes un atomenerģijas projektus.

Kā skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, tehnoloģisko progresu un atšķirīgās vajadzības dažādās valstīs, gan kodolenerģijai, gan dabasgāzei – ar nosacījumiem -, ir nozīme pārejas periodā uz pārsvarā atjaunojamiem energoresursiem nākotnē.

"Te kā vienu no piemēriem varētu minēt, ka līdz 2035. gadam gāzei jābūt no atjaunojamiem avotiem vai arī tai jābūt zemām emisijām. Šīs jaunās papildu darbības paātrinātu kaitīgāku avotu, piemēram, ogļu, izmantošanas pārtraukšanu," saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvija vadītāja Zane Petre.

Tas atvieglotu finansējuma piesaisti šādiem projektiem. Atsauksmes Vecajā kontinentā ļoti dažādas. Pret rosinājumu ir valstis, kas neatbalsta atomenerģiju, un Eiropas "zaļie", kuri kodolenerģijas un gāzes kurināšanas saukšanu par videi draudzīgu uzskata par maldināšanu un sliktu signālu no zaļo kursu uzņēmušās Briseles. Savukārt citi domā, ka tas ļautu sasniegt izvirzītos klimatneitralitātes mērķus. Latvija savu pozīciju vēl nav definējusi, ministrijas vēl iepazīstas ar dokumentiem

Pagājušajā nedēļā galvaspilsētā pamatīgu ažiotāžu bija sacēluši Rīgas domes pretrunīgi vērtētie noteikumi aizliegt individuālos gāzes apkures katlus.

Kā skaidro pašvaldībā, pat ja dabasgāzi Eiropā uz pārejas periodu atzītu par zaļu vai zaļāku kurināmo, tas domes plānus nemainītu. Pēc 2025. gada nav paredzēts izsniegt jaunas atļaujas gāzes apkures katlu uzstādīšanai. Ja kāds tomēr izvēlas to darīt, tad laikā izņemtu atļauju var izmantot jeb iekārtu uzstādīt līdz 2030. gadam un izmantot turpmākajā dzīves ciklā, cik nu ilgs tas sanāks. Tiesa gan, dome iesaka līdz 2025. gadam apdomāties un, ja plānots iekārtu mainīt, jau laikus izvēlēties citus risinājumus – siltumsūkni vai centralizēto apkuri, pieslēgumiem, kam plānots finansējums. Tas esot drošāk.

"(TV3: Kā tad tur īsti sanāk ar to dabasgāzi? Ja pašvaldība, no vienas puses, pasaka saviem iedzīvotājiem, ka jūs nedrīkstat, bet mēs savā daļēji piederošajā centralizētās apkures nodrošinātajā "Rīgas siltums" turpināsim kurināt to pašu dabasgāzi. Nu kur tur ir drošība?) Īsā atbilde ir, ka neturpināsim. Jau šobrīd klimata plānā mēs no esošajiem 70% dabasgāzes plānojam pāriet uz nedaudz vairāk 50%. Tas nozīmē, ka galvenais dabasgāzes avots ir Rīgas TEC, kas vienlaikus nacionālā līmenī ražo elektroenerģiju," saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (PP).

Komitejas priekšsēdētājs pauž, ka arī pēc 2030. gada paredzēts mazināt gāzes lomu galvaspilsētas centralizētajā siltumapgādē.