Pētnieki apkopojuši nozīmīgākos šķēršļus, kas liedz zivīm Latvijas upēs vairoties ar pilnu jaudu
Rīgas HES, protams, ir viens no lielākajiem šķēršļiem Latvijas upēs, kas neļauj zivīm tikt augšup pret straumi, taču, lai tajā veiktu izmaiņas, būs jāgaida ļoti ilgi. Tāpēc prātīgāk izmaiņas veikt apkārt esošajās mazākajās upēs, piemēram, Lielajā Juglā, uz kuras Ropažos ir sens dambis, to varētu nojaukt vai kā citādi atbrīvot zivīm ceļu.
Lielās Juglas problēmām apkaimes iedzīvotāji jau ilgāku laiku meklē risinājumu.
"Migrējošām zivīm Daugavā tā ir vienīgā iespēja tikt kaut kur tālāk," secina "Par lielu Lielo Juglu" biedrības pārstāvis Jānis Apsis.
"Par lielu Lielo Juglu" biedrības līdzdibinātājs akcentē, ka Mazā un Lielā Jugla varētu sniegt nārstošanas iespējas daudzām Daugavas zivīm. Tomēr Lielo Juglu nosprosto sens dambis un arī mazais HES. Noteikti jāmeklē risinājums, kā zivīm atbrīvot ceļu.
"Nav vienkāršas atbildes, bet, ja mēs gribam sasniegt ideālo scenāriju, tad jāatbrīvo upe no šķēršļiem. Ja kāds šķērslis paliek, tad primāri tam jādod iespēja dzīvajai radībai kustēties gan pa upi uz augšu, gan uz leju."
Biedrība cieši sadarbojas ar Ropažu pašvaldību, lai Lielo Juglu padarītu zivīm un citai ūdens radībai draudzīgu. Upju šķēršļu pētījums radīs zinātnisku pamatojumu nepieciešamajām izmaiņām.
BIOR zinātnieki apkopojuši ziņas un izvērtējuši nozīmīgāko šķēršļu ietekmi uz Latvijas upju zivīm. Līdzīgi kā Daugavā un Lielajā Juglā šķēršļi neļauj zivīm izmantot upes visā garumā.
"Tika iesaistīta ļoti jaudīga modelēšanas sistēma. Mēs visus šos vairāk nekā 20 000 kilometru upju sajūdzām vienotā sistēmā, varētu teikt pat asinsritē, kurā ielikām šīs virtuālās zivtiņas, kas peldēja mūsu modelī. Skatījāmies, cik zivis tālu tiek."
Pētnieku secinājums ir visai bēdīgs. Aprēķini liecina, ka lielu un mazu hidroelektrostaciju, dambju un arī dabīgo šķēršļu dēļ Latvijas upes zaudē divas trešdaļas iespējamā zivju daudzuma.
"Mūsu upes pašlaik ir tikai 31% no tā labuma, ko zivis varētu iegūt bez šķēršļiem," atzīst BIOR vadošais pētnieks.
Kā labais piemērs tiek minēts Rīvas upes izveidotais dabīgais zivju ceļš. Taču šāda veida zivju ceļš Latvijā ir tikai viens. Zinātnieki un citi ieinteresētie cer, ka jaunais pētījums ļaus veikt izmaiņas likumdošanā un piesaistīs valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvju uzmanību, lai atbrīvotu zivīm Latvijas upes.
Pētnieki bieži atsaucas uz Igaunijas piemēru, tur jau simts upēs nojaukti dambji vai izveidoti dabīgie zivju ceļi to appeldēšanai. Arī Latvijā ir iespēja piesaistīt dažādu fondu finansējumu, kas atbalsta dažādu vides risinājumu izveidošanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
