Rīgas centru plānots pārveidot par zemu emisiju zonu. Viens no potenciālajiem risinājumiem – iebraukšanas maksa privāttransportam sastrēgumstundās.
Mērķis šādai zemu emisiju zonai pilsētā ir mazināt gaisa piesārņojumu, kas īpaši izteikts esot maģistrālo ielu tuvumā. Ar kādiem pasākumiem to izdarīt, tagad sāks pētīt, apkopojot arī citu valstu pilsētu pieredzi. Šim mērķim atvēlēts aptuveni 400 000 eiro.
Pētījums un tam sekojošā satiksmes pārkārtošanas plāna izstrāde ilgs aptuveni gadu, būšot arī vairākas sabiedriskās apspriešanas. Pirmā no tām paredzēta gada vidū. Tālāk jau izstrādās konkrētus satiksmes organizēšanas un citus risinājumus, kā arī to ieviešanas plānus. Pētnieki iegūs arī papildu datus, par kuru trūkumu iepriekš domei pārmests.
"Tas mūsu virsraksts ir "Mūsu ikdienas paradumu maiņa"." Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV) klāsta, ka turpmākajos gados pavērsies jaunas iespējas – būs jauni elektrovilcieni, ir plāni savienot tos labāk ar pašvaldības sabiedrisko transportu, attīstīt arī citu mobilitātes infrastruktūru. Tāpat potenciāls risinājums – iebraukšanas maksa privātajām automašīnām sastrēgumstundās.
"Mēs neaizliedzam autotransportu pilsētā! Tas viennozīmīgi tā nav. Mēs gribam sabalansēt visu iedzīvotāju intereses un vajadzības. Es domāju, ka jebkuram no mums ir svarīga veselība," saka Andersone.
Vienlaikus gan jāpiebilst, ka pagaidām viss šis ir ideju līmenī un konkrēti risinājumi vēl tikai taps. Pagaidām nav arī zināms, kas tad īsti būs šo zemu emisiju zona. Arī tos mēģinās noskaidrot pētījumā. Iespējams variants ir viss centrs starp Daugavu un dzelzceļa loku. Tas nozīmē, ka, braucot no Čaka ielas, robežšķirtne būtu Zemitāna tilts.
Par cilvēku idejisku pārsēdināšanu uz sabiedrisko transportu un privātauto plūsmas mazināšanu runā jau gadiem, taču līdz šim – nekā īsti taustāma. Kā norāda autožurnālists Pauls Timrots, arī patlaban tas izskatās pašmērķīgi. Pietrūkst skaidru datu par pārvietošanos, kurš brauc uz centru, kurš cauri tam, vai tiešām maksa paradumus mainītu, varbūt nevajag visu dzelzceļa loku noslēgt, varbūt pietiek ar maksu dažiem tiltiem un tā tālāk.
"Tas ceļš apkārt dzelzceļa lokam iesprūdīs Vairoga pārvads, VEF, Brīvības iela. Tur ir milzīgs krustojums ar luksoforiem, kas nevar "paņemt" visu pilsētas apbraucošo plūsmu. Ir labs loks iekšpusē dzelzceļa lokam. Tā ir Hanzas iela, Skanstes iela, Pērnavas, Valmieras, Satekles. Par to varētu rotēt, bet to jau viņi negrib dzirdēt, kaut kas jau ir diezgan gatavs. Pietiktu novākt kaut kādus kreisos pagriezienus, novākt stāvošas mašīnas – jau skurstenis ar labu vilkmi. Ko viņi spriedīs, ko viņi darīs… Šobrīd ir tāda 1. janvāra apņemšanās iesim uz sporta zāli, bet ko vingrosim un kādā krāsā būs hanteles, neviens nav padomājis," procesu komentē Timrots.
Konkrētus zemo emisiju zonas risinājumus pilsēta iecerējusi pakāpeniski ieviest posmā 2023. līdz 2027. gadam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
