Grāmatā izdots Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras pēdējais vārds
Tuvojoties barikāžu atceres dienai, dienas gaismu ieraudzījusi grāmata, kurā apkopots Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras pēdējais vārds, ko viņš teica pirms notiesāšanas 1983. gadā. Runa iegājusi vēsturē ar to, ka Astra bezbailīgi tiesas priekšā izteica savas domas par Padomju savienības teroru. Viņa vēstījums nu ir lasāms piecās valodās.
Padomju disidents Gunārs Astra – pirmo reizi ieslodzījumā, apsūdzēts dzimtenes nodevībā un spiegošanā, nonāca 30 gadu vecumā. Viņu notiesāja uz 15 gadiem. Pēc atbrīvošanas no cietuma uz brīvām kājām viņam izdevās pavadīt vien astoņus gadus.
1983. gadā Astru notiesāja vēlreiz – šoreiz par pretpadomju propagandu. Tagad klajā laista grāmata, kurā vairākās valodās izlasāms tiesā teiktais viņa pēdējais vārds.
"Vienīgais šāda veida gadījums Latvijas vēsturē 70-80. gados, kad kāds politiski apsūdzētais cilvēks uzdrošinājās pateikt publiski, ko viņš par to domā – par šo padomju režīmu, par to, kas notiek ar latviešu tautu un Latvijas zemi," teic vēsturnieks un grāmatas līdzautors Gints Apals.
Savā uzrunā Astra neslēpa riebumu pret krievisko vidi viņam apkārt un to, ka bērniem nemāca latviešu dziesmas, dzeju un valodu: "Man sāp, un es jūtos pazemots, kad man jākonstatē, ka lielum lielais vairākums Latvijā dzimušo un augušo krievu nemācās un negrib prast latviešu valodu, ka vidusskolas absolventam krievam latviešu valoda ir nievu ņirgāšanās objekts, un neviens eksaminators šīs valodas zināšanu no krievu skolēna neprasa, bet latviešu skolēnam krievu valodas mācēšana ir pilnīgi obligāta."
Astras vēstījums grāmatā tulkots vēl četrās valodās – angļu, vācu, franču un krievu. Izdošana prasījusi aptuveni pusgadu un atrast cilvēkus, kas gatavi līdzdarboties grāmatas izdošanā, neesot bijis grūti.
"Temats un personība – visi saprata, ko viņi dara. Tas bija arī entuziasma darbs, šis nebija tāds parasts darbs. Jo cilvēki uzreiz iekļāvās ļoti viegli, jo viņi zināja, ko viņi dara," stāsta grāmatas idejas autors Arnis Šablovskis.
Grāmatas atvēršanas svētkos sanākušos attālināti uzrunāja arī Gunāra Astras brālis Leons. Viņš brāļa savulaik teikto salīdzināja ar bumbas sprādzienu. Toreiz neviens neesot gaidījis šādu uzdrīkstēšanos: "Es patiešām priecājos, ka ir rasta iespēja šādu izdevumu izveidot, turklāt vēl piecās valodās. Ļoti vēlos, lai idejas, ko savā laikā brālis un viņa līdzgaitnieki nesa tautās, būtu pieejamas arī jaunajai paaudzei, jo tā ir mūsu nākotne."
20. janvārī par godu Gunāram Astram pie ēkas Brīvības ielā 34 notiks pieminekļa "Nebaidies" atklāšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
