Aizvadīta Latvijā pirmā starptautiskā olimpiāde neirozinātnē

Edvards Kārlis ir Latvijas Starptautiskās skolas 12. klases skolnieks. Neirozinātne, cilvēku smadzeņu darbība un pētniecība ir viņa aizraušanās: "Mani vienmēr ir interesējušas visas tās tehnoloģijas, piemēram, magnetiskās rezonanses skanēšana, kā tas strādā un vispar ir intereseanti, jo galu galā mēs jau visi esam tikai paši savas smadzenes, viss pārējais ir tikai pievienots tam, un tas ir interesanti, kā tas viss strādā, kas var noeiet greizi, kā mēs tam visam varam palīdzēt."

Tieši šī zinātkāre ir bijusi par pamatu, lai Latvijā pirmo reizi vēsturē notiktu starptautiska mēroga skolēnu olimpiāde neirozinātnē.

"Iepriekšejā vasarā internetā meklēju kārtējo informāciju par neirozinātni, uzzināju, ka ir tāda organizācija "International Brain Bee", kas organizē olimpiādes pa visu pasauli es domāju, vai es varētu peidalīteis sapratu, ka nē, jo Latvijā nav tādas sacensības, sāku skaidrot vai to ir iespējams izdarīt un tā viss sākās," saka Latvijas Starptautiskās skolas 12.klases skolnieks.

Jauniešu interese no visas Latvijas patīkami pārsteigusi organizatorus – kopumā saņemti 170 vidusskolnieku pieteikumi. Lielajai sacensībai – kur uzvarētājs jau šajā vasarā dosies uz  starptautisko konkursu Parīzē  izvēlēti 40 skolēni.

"Mēs skatījāmies pēc klasēm piedalās no 10., 11., 12. klases, skatījāmies pēc skolām, mēs gribējām, lai būtu godīgs sadalījums, lai nepiedalās tikai Rīgas, bet arī reģioni un puse no dalībniekiem ir no reģiona skolām. Sastāv no četrām daļām testa daļa, neiroanatomijas daļa ir šo atbilžu daļa un pacientu diagnostika. Mums ir teksta pacienti tā ir standarta prakse, kad mēs ne tikai strādajam ar īstiem pacientiem, bet ir klīniski gadījumi, ir aprakstīts kādas ir sūdzības kādas ir slimības, kādus medikamentus lieto – tālāk mums ir jāsaprot kāda ir darba diagnoze, kā ārstēt," teic RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas studentu zinātniskā pulciņa vadītājs Daniils Žukovs.

Organizatori  – kas arī paši ir neiroloģijas studenti stāsta, ka olimpiādes mērķis ir ne tikai atrast asākos prātus šajā jomā, bet arī piesaistīt jaunus – topošos speciāistus un runāt par neiroloģiju kā zinātni,  kā atpazīt dažāda veida smadzeņu saslimšanas, kas skar lielu daļu mūsu sabiedrības.

"Man jautā, kas ir neiroloģija es tur stāstu, ka mēs strādājam ar nervu sistēmu.- ir tādas slimības saku, ka ir multiplā skleroze, kas medicīnas fakultātē priekš mums tā ir saprotama lieta, es saku piemēram 20+, 30+ cilvēkeim runājot par vecumu – multiplā skleroze ir tā vecuma slimība, kas ir kaut kas no demencēm – es domāju nu nē – mums vajag stāstīt arī vairāk par neiroloģiju," norāda RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas studentu zinātniskā pulciņa vadītājs.

Stradiņa universitātes Neiroloģijas katedras vadītājs, profesors Andrejs Millers saka -Šis ir olimpiskais gads, sportisti mērosies spēkos februārī, bet šodien vidusskolnieki mērojas zināšanās par smadzenēm: "Arī mūsu valstī neiroģisko slimību slogs pieaug un mums ir svarīgi šīs te slimības atpazīt agrīni, jo agrīni atpazīstot insulta simptomums, mēs šiem pacientiem varam palīdzēt mēs varam atgriezt viņus sabiedrībā kā pilnvērtīgus sabiedrības locekļus bez invalidtātes pazīmēm. Izglītojot sabiedŗibu un tās jaunāko paaudiz mēs tādējādi varētu uzlabot šo agrīno neiroloģisko slimību diagnostiku un arī iespējams, ka daži no šīs olimpiādes uzvarētājiem, dalībniekiem izvēlēsies studijas rsu, studijas neiroloģijā, neiroķirurģijā vai saistīs savu nākoti ar neirozinātnēm."

Vienlaikus profesors ir gandarīts, ka pēdējos gados studenti arvien vairāk izvēlas  rezidenturu turpināt  neiroloģijā, neiroķirurģijā un tā ir cerība, ka nākotnē šajā nozarē būs profesionāli speciālisti – tomēr arī valstiskā līmenī – šai nozarei, neiroloģijas pacientiem būtu jāpievērš lielāka vērība.