Rīgā darbu atsākuši nelegālie hosteļi; solītās izmaiņas nozarē pēc traģiskā ugunsgrēka izpalikušas
"Tolerances laiks ir beidzies" – ar šādiem vārdiem dienu pēc traģiskā ugunsgrēka nelegāli izveidotajā hostelī Merķeļa ielā, cīņu pret nelikumīgajām naktsmītnēm uzsākt solīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP) un visas atbildīgās institūcijas. Nu jau kopš traģēdijas, kurā dzīvību zaudēja deviņi cilvēki pagājis teju gads un nelegālie hosteļi atsākuši piedāvāt lētas nakstmājas un atbildīgie dienesti ātri pārtraukt to darbību joprojām nespēj. Vai tiešām nekāda mācību pēc traģēdijas nav gūta?
Pēc traģiskā ugunsgrēkā nelegālajā hostelī Merķeļa ielā, solītās nozares izmaiņas izpalikušas. Nelegālas vais puslegālas naktsmītnes turpina uzņemt viesus, neviens tās ātri slēgt nespēj.
Merķeļa ielas 8. nama mansarda stāva divi dzīvokļi, kuros atradās patvaļīgi ierīkots hostelis, aizdegās pērn 28. aprīļa naktī. Jau nākamajā dienā, galvaspilsētā tika uzsākta aktīva cīņa pret šādām naktsmītnēm, īsā laikā slēdzot vairāk nekā 20 nelegālu hosteļu. Atbildīgās institūcijas solījās strādāt, lai vēlreiz šada traģēdija neatkārtotos, taču realitāte ir cita.
Taču realitāte ir tāda, ka nelegāli ierīkotas naktsmītnes joprojām viesus Rīgā turpina uzņemt. Piemēram, šajā namā atrodas pat divi hosteļi. Par tiem zināms arī pašvaldībai, inspektori apsekošanu veikuš jau trīs reizes, taču tāpat, kā tas bija pirms Merķeļa ielas traģēdijas, iekšā telpās neviens ielaists netika.
To, ka mazākā apmērā, taču nelegāli hosteļi joprojām ir, atzīst arī Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā, kura paspārnē tagad būvvalde atrodas. Problēmas to darbību pārtraukt espt tās pašas, kas vēl pirms traģēdijas.
"Ir tā situācija, ka vienu mēs konstatējam, citi rodās vietā un ja mēs šodien aizejam uz kādu objektu un konstatējam, ka tur ir patvaļīga darbība, būvinspektors sagatvo administratīvo aktu, kurā liedz ekspluatāciju. Un viņš ir adresēts, teiksim, Jānim. Tad nākamajā dienā vai pēc nedēļas tur īpašnieks vairs nav Jānis, bet ir Kārlis vai Pēteris," saka RDPAD Būvobjektu kontroles nodaļas vadītaja vietniece Aija Meļņikova.
Un šādos gadījumos viss atkal esot jāsāk no jauna. Būvvaldē arī uzskata, joprojām trūkst normatīvā regulējuma, kas tiem ļautu strādāt efektīvi. Piemēram, nekur tā arī neesot definēts, kas īsti ir hostelis. Šobrīd vadoties pēc pašu izstrādātām definīcijām.
"Kādā priekštelpā ir administrators, ir kases aparāts, tās ir tās lietas pēc kurām varētu konstatēt, ka tas nav vienkārši dzīvoklis," norāda RDPAD pārstāve.
To, ka problēmu būtu gan neuzskata Ekonomikas ministrija, kuras paspārnē pēc traģēdijas tapa informatīvais ziņojums. Tajā secināts – regulējums ir pietiekams, lai šādu objektu darbību pašvaldība apturētu.
"Šobrīd nav šķēršļu, lai varētu efektīvi veikt uzraudzību un nepieļautu šādu nelikumīgo hosteļu pastāvēšanu. Jo jau šobrīd nedrīkst telpas ekspluatēt, pretēji lietošanas mērķim. To var darīt un nav nepieciešami grozījumi, lai nepieļutu šādas traģēdijas atkārtošanos," saka EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Ministrijā arī uzsver, būvvaldei likumiskas tiesības hostelī iekļūt arī ar varu. Tādēļ neizprotams, kādēļ vairākkārt objektu apsekojot, taču paliekot ārā, šī iespēja nav izmantota, ļaujot darboņiem turpināt strādāt. Izrādās, būvvaldei bažas par tiesu darbiem.
"Šajā pašā brīdī, ja mēs konstatējām, tūlīt pat mest visus ārā , tur nav tas samērības princips. Ja tur nav bīstamība, ja tur nav valsts drošības apdraudējums, sabiedriskās kārtības, tad to nevar darīt uzreiz. Tad tas nebūs samērīgi un tiesā apstrīdēs mūsu lēmumus," paredz RDPAD pārstāve.
"Būtu jāuzlabo pašu kontrolējošo institūciju izpratne un normatīvā regulējuma piemērošana, jo, mūsuprāt, nevar būt gadījumi, kad uzraugošā institūcija trīs, četras, piecas reizes pēc kārtas, netiek ielaista objektā. Un, ka mēs šo situāciju šādi tolerējam un uzskatām, ka tā ir normāla situācija, ka personai tak ir īpašuma tiesības un privātās dzīves neaizskaramība," saka EM Būvniecības politikas departamenta direktore.
Taču pavasarī aizvērt hosteļus nekavējoties dome varēja. Būvvaldē neslēpj, toreiz tas bijis stingrs mēra uzstādījums. Jau šogad Mārtiņš Staķis jautājumu par hosteļiem gan pāradresē savai vietniecei Lindai Ozolai. Viņa pauž, nostāja ir nemainīga – tolerance pret šādiem darboņiem nav. Vienlaikus atzīst, iespējams, īpaša uzmanība hosteļiem jāpievērš atkārtoti: "Politiskās vadības skatījumā, drošība šādās situācijās ir pirmajā vietā, tur nekas nav mainījies. Mēs prasām pilsētā ievērot spēkā esošos regulējumus, attiecībā uz telpu ekspluatāciju. Jā, varbūt kādus divus gadus ir jārīko arī reidi, lai tirgus saprot, ka šī joma tiek pastiprināti uzraudzīta un atkāpes no regulējuma netiks pieļautas."
Pēc traģēdijas tika vērtētas arī VUGD iespējas novērst ugunsdrošības prasībām neatbilstošu hosteļu darbību. Inspektori vairākkārt netika ielaisti Merķeļa ielas hosteli un izrādās, kā situācija nemainīga arī šobrīd – joprojām inspektoriem nav tiesību objektos iekļūt piespiedu kārtā, tādēļ bieži paliek aiz durvīm. "Diemžēl, mums nav tiesības uzlauzt durvis. Un, ja arī tādas tiesības būs, inspektors ar lauzni nestaigā. Tas nozīmē, ka tur vajadzēs speciālu inventāru, tehniku un es nezinu vai valsts būs gatava nodrošināt attiecīgo pasākumu."
VUGD izdod šādas pilnvaras gan esot plānā. Vienlaikus zināms, ka no 25 Rīgas domes reidu laikā apturētajiem hosteļiem, šobrīd legalizējušies ir vien divi objekti, vēl pāris šādu vēlmi izrādījuši. Tikmēr pārējie – pašvaldībai dažas dienas aktīvi strādājot – tiešām savu darbību pārtraukuši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
