Astoņi spriedzes gadi: Krievijas un Ukrainas konflikta hronoloģija

Šajā publikācijā hronoloģiski atskatāmies uz dažiem no svarīgākajiem notikumiem Krievijas un Ukrainas konfliktā kopš 2013. gada.

2013. gada novembris: Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmums atteikties no brīvās tirdzniecības līguma ar Eiropas Savienību (ES) par labu ciešākām saitēm ar Kremli Ukrainas galvaspilsētā Kijevā izraisa "Eiromaidana" protestus.

2014. gada februāris: protesti pārņem visu Ukrainu, policija apšauda demonstrantus ar kaujas munīciju. Ukrainas parlaments nobalso par Janukoviča impīčmentu, un pagaidu valdība izdod gāztā prezidenta aresta orderi. Tomēr Janukovičs bēg uz Krieviju, notiekošo saucot par "apvērsumu".

2014. gada februāris – marts: Krievijas karaspēks pārņem Ukrainai piederošo Krimas pussalu un ieņem reģionālā parlamenta un valdības ēkas.

2014. gada marts: tikai divas nedēļas pēc militārās okupācijas sākuma reģionālais parlaments rīko referendumu par Krimas statusu. Vairāk nekā 95% vēlētāju nobalso par pievienošanos Krievijas Federācijai. Pēc tam Krievija paraksta līgumu ar Krimas līderiem par oficiālu pussalas aneksiju.

2014. gada aprīlis: prokrieviskie separātistu kaujinieki pārņem kontroli pār Donbasa reģionu Ukrainas austrumos. Tiek uzskatīts, ka šos kaujiniekus atbalsta Krievijas valdība.

2014. gada jūlijs: virs teritorijas Ukrainas austrumos, ko kontrolē Krievijas atbalstītās teroristu bandas, tiek notriekta Malaizijas lidmašīna "Boing 777", nogalinot visus aviolainera 298 pasažierus, tostarp 193 Nīderlandes pilsoņus.

2015. gada jūnijs: kļūst zināms par Maskavas izveidotu ES politiķu "melno sarakstu", kas tapis, Kremlim reaģējot uz ES ieviestajām sankcijām. No Latvijas politiķiem Krievijā liegts ieceļot Solvitai Āboltiņai, Sandrai Kalnietei, Inesei Vaiderei, Artim Pabrikam un Robertam Zīlem.

2015. gada augusts: reaģējot uz Krimas aneksiju un Krievijas rīcību Austrumukrainas destabilizācijā, Francija lauž vienošanos ar Maskavu par divu "Mistral" klases karakuģu piegādi, vienojoties par zaudējumu atlīdzināšanu.

2015. gada decembris: Putins paraksta Krievijas jauno nacionālās drošības stratēģiju, kurā draudu vidū minētas arī ASV un NATO. Iepriekšējā – 2009. gada dokumenta versijā – nedz ASV, nedz NATO netika minētas, kā drauds.

2016. gada aprīlis: Krievijas okupētās un anektētās Krimas tā sauktā Augstākā tiesa atzīst Krimas tatāru pārstāvniecības institūciju Medžlisu par "ekstrēmistisku organizāciju" un aizliedz tā darbību Krievijas teritorijā.

2016. gada augusts: Krievijas bruņotie spēki nogādā Krimā savas modernākās pretgaisa aizsardzības sistēmas "S-400 Triumf". Sistēma ļauj izsekot aptuveni 300 mērķus un vienlaikus notriekt vairāk nekā 30 mērķus vairāku simtu kilometru rādiusā.

2017. gada augusts: Ukrainā reģistrēts vairāk nekā pusotrs miljons (1 589 014) piespiedu kārtā pārcēlušos cilvēku no anektētās Krimas un okupētās Donbasa daļas, paziņojusi Sociālās politikas ministrija.

2018. gada marts: Krievijas prezidenta vēlēšanās pēc oficiālajiem datiem amatā pārvēlēts Putins. Viens no viņa priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem ir nekādos apstākļos neatdot Krimu atpakaļ Ukrainai.

2018. gada maijs: tiek atklāts Krievijas izbūvētais 19 kilometrus garais Kerčas tilts, kas savieno Krieviju ar tās okupēto un anektēto Krimas pussalu. To nosoda gan ASV, gan ES, dēvējot to par Maskavas mēģinājumu nostiprināt šīs teritorijas "nelikumīgo sagrābšanu".

2018. gada novembris: Krievijas robežapsardzes kuģis taranē Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem dodas cauri Kerčas šaurumam. Krievijas kuģis atklāj uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābj Ukrainas kuģus. Pēc incidenta Ukraina izsludina karastāvokli apgabalos, kas robežojas ar Krieviju un neatzīto Piedņestru.

2019. gada jūlijs: aktieris un komiķis Volodimirs Zelenskis pārliecinošā balsojumā tiek ievēlēts par Ukrainas prezidentu, ievadot jaunu Ukrainas un Krievijas attiecību ēru.

2019. gada septembris: Trauksmes cēlēji apgalvo, ka toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps ir iesaldējis 400 miljonus ASV dolāru drošības atbalstam Ukrainai, mēģinot piespiest Zelenski veikt izmeklēšanu pret politisko konkurentu Džo Baidenu un viņa ģimeni.

2021. gada aprīlis: NATO pauž bažas par Krievijas bruņoto spēku koncentrācija ap Ukrainu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norāda: "Krievijas ievērojamā militārās klātbūtnes pastiprināšana ir neattaisnojama, neizskaidrojama un dziļi satraucoša."

2021. gada novembris: satelīta attēli rāda Krievijas karaspēka savilkšanu pie robežas ar Ukrainu, radot bažas par iespējamu iebrukumu. Zelenskis informē, ka Krievija pierobežā mobilizējusi 100 000 karavīru, kā arī tankus un citu smago tehniku.

2021. gada decembris: notiek ASV prezidenta Džo Baidena un Putina videozvans. Putins aicina NATO garantēt alianses paplašināšanās austrumu virzienā pārtraukšanu, savukārt Baidens draud ar bargām ekonomiskām sankcijām, ja Krievija iebruks Ukrainā.

2022. gada janvāris: Sarunā ar Zelenski Baidens sola, ka ASV un sabiedrotie rīkosies "izlēmīgi", ja Krievija iebruks Ukrainā. Atbildot uz Krievijas spēku savilkšanu pie Ukrainas robežas, NATO pastiprina gatavību, kā arī uz Austrumeiropu nosūta papildspēkus.