Tiesa noraida prokurores lūgumu Rimšēvičam piemērot apcietinājumu
Pagājušajā nedēļā tiesas process notika klātienē Jūrmalas tiesu namā. Taču šodienas lēmumu iesaitītie noklausījās attālinātā sēdē.
Prokurore pagājušajā nedēļā tiesā uzsvēra, ka Rimšēvičs mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" akcionāra Igora Buimistera liecības, kurš nomira pērn augusta beigās.
Rimšēvičs un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā par iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča korupcijas skandāla lietā. Tiesa šodien secināja, ka nevar sniegt vērtējumu par apsūdzību citā kriminālprocesā, un no prokurores iesniegtajiem dokumentiem nevarot konstatēt, ka Rimšēvičs pārkāpis ierobežojumu, proti, sazinājies ar liecinieku Buimisteru.
"Es ceru, ka šis mans lūgums liks apdomāties Rimšēvicam, pārtraukt šīs savas darbības, jo es uzskatu, ka fakti liecina – notika šī pretdarbošanās! Piekrītu tiesai, ka jāgaida nolēmums vai notika vei nenotika Buimistera ietekmēšana."
Rimšēvičs komentārus par tiesas lēmumu TV3 Ziņām sniegt nevēlējās, taču viņa advokāts atzinīgi vērtēja tiesas lēmumu.
"Pamatojums, kādu tiesa norādīja, sakrita ar aizstāvības pozīciju. Manuprāt, šis prokurores lūgums bija nepamatots un tiesa to pareizi izvērtēja."
KNAB 2018. gadā aizturēja Rimšēviču un vairākos kriminālprocesos iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēvičam inkriminē kukuļņemšanu, apmaiņā pret palīdzību Trasta bankai sakārtot lietas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, saņemot par to naudu un apmaksātu makšķerēšanas ceļojumu uz Kamčatku, Martinsonam – kukuļņemšanas atbalstīšanu.
KNAB lietu sāka pēc Buimistera un bijušā Trasta komercbankas valdes locekļa Viktora Ziemeļa iesnieguma, abi lietā figurēja kā kukuļdevēji, taču atbrīvoti no kriminālatbildības, jo labprātīgi ziņojuši par notikušo likumsargiem.
Atklāts ir jautājums, kā Rimšēviča lietu ietekmēs fakts, ka viens no galvenajiem lieciniekiem vairs nav starp dzīvajiem, taču prokurore uzsver, ka viņa liecības ir fiksētas dokumentāli.
"Likumā ir paredzēta kārtība, mirušo liecinieku liecības ir iepējams nolasīt. Strīds jau būs jebkurā gadījumā! Pretējai pusei ir cits viedoklis, man ir cits par to, kas notika, vai nenotika."
Prokurore skaidro, ka turpinās vērtēt Rimšēviča uzvedību – ja būs pamats uzskatīt, ka viņš mēģina ietekmēt lietas virzību, tiesai atkal varētu iesniegt lūgumu par drošības līdzekļa maiņu uz apcietinājumu.
Tiesa secinājusi, ka patlaban nav pamata lemt par ierobežojošāku drošības līdzekli, jo Rimšēvičs ierodas uz tiesas sēdēm, neizvairās no tiesas un pilda savus pienākumus.
Prokurore gan nenoliedza, ka ir izveidojies zināms juridiskais kāzuss, jo apsūdzētās personas varot mēģināt ietekmēt lieciniekus teju katru dienu un tiesībsargājošās iestādes ierosināt jaunus kriminālprocesus, bet, kamēr viņu vaina netiek pierādīta tiesas ceļā, tikmēr apcietinājuma piemērošanai nav pamata.
Rimšēvičs pagājušajā nedēļā, iepazīstoties ar prokurores lūgumiem, pauda neizpratni, kāpēc prokurore tik asi un kategoriski uzstājusi uz šādu lūgumu. Bijušais Latvijas Bankas prezidents apgalvoja, ka nav tieši un netieši komunicējis ar Buimisteru un nav piespiedis viņu mainīt liecības.
Nākamā tiesas sēde Rimšēviča kukuļošanas lietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu, paredzēta 1.martā plkst.13.
Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST iepriekš spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā, kur viņš pavadīja laiku līdz pilnvaru termiņa beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
