Teikmanis: Kā mēs savu brīvību izmantosim, tā jau ir mūsu lieta
Valsts pamatlikums, konstitūcija, Latvijā tika pieņemts 1922. gada 15. februārī. To paveica Satversmes sapulce, tagadējās Saeimas priekštece. Tā paša gada 14. novembrī Latvijas Republikas pirmā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, liekot pamatu Valsts prezidenta institūcijai Latvijā.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, informējot par simtgades pasākumu atklāšanu, norādīja, ka šogad tauta tiek aicināta ne tik daudz svinēt, bet gan pārdomāt.
"Satversmes mērķis bija garantēt latviešu nācijas, valodas kultūras pastāvēšanu laiku laikos cauri gadsimtiem, kā tas ir bijis, to mēs zinām, bet es gribētu vērst uzmanību, ka Satversme ir devusi brīvību – 1. pantā teikts, – Latvija ir brīva un neatkarīga Republika. Kā mēs to brīvību izmantosim, tā jau ir mūsu lieta. 2. pants saka – Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, bet, kas ir Latvijas tauta – vai katrs indivīds? Un šodien ar sociālajiem tīkliem tas ir ļoti iespējams – vai katrs indivīds var pretendēt uz Latvijas tautas mandātu? Tādu ir daudz, bet – vai tiešām tā ir Latvijas tauta? Tā ir viela pārdomām."
Latvijas valsts pamatlikums gandrīz pusi šā gadsimta eksistēja tikai "de jure". Pēc ilgiem gadiem okupācijā un valsts neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Latvija apzināti izšķīrās atjaunot arī savas vienīgās konstitūcijas darbību. Satversmes un arī Valsts prezidenta institūcijas gadadienas priekšvakarā Teikmanis, kurš ir arī viens no Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas parakstītājiem, aicina novērtēt mums dotās brīvības.
"Mēs aizvien vairāk šodien uzsveram laikā, kad piedzīvojam un dzīvojam informatīvajā telpā, kas apņem mūs visus ar visiem rīkiem un aparātiem, mēs domājam par savu privāto dzīvi un arī to garantē un aizsargā Satversme. Satversme var radīt arī kolīzijas – un šis princips ir vērojams daudzos Satversmes pantos – manas tiesības un brīvības ir tik plašas un iet tikt tālu, cik sākas tavas tiesības un brīvības," atgādina Teikmanis.
Ne tikai apzināties savas tiesības, bet arī pienākumus, vienlaikus novērtēt mūsu valsts neatkarību, jo īpaši šodienas ģeopolitiskajos apstākļos, kad redzam 1938. gada notikumu līdzības un Krievijas centienus pārzīmēt Eiropas robežas – to aicina amatpersonas.
Satversmes simtgades pasākumi aizsāksies jau rīt, 11. februārī. ar diskusiju par desmitgadi kopš valodas referenduma un noslēgsies novembrī ar īpašu pasākumu pie Rīgas pils.
Par Satversmes simtgades pasākumiem plašāk lasi šeit: Valsts prezidenta institūcijas simtgades kontekstā plāno vairākus pasākumus
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
