Potenciālos ukraiņu bēgļus Latvijā varētu izmitināt viesnīcās; daļai vajadzētu naudas pabalstu

Kad pēc 2015. gada Sīrijas bēgļu krīzes arī Latvijai Eiropas Savienības programmas ietvaros nācās uzņemt patvēruma meklētājus, toreiz mūsu politiķi sacījās, ka Latvijas maksimālā spēja uzņemt ir nedaudz virs 400 cilvēku. Toreiz Muceniekos viņiem visiem pat nebija kur dzīvot. Veidoja jaunu dzīvojamo kompleksu, taču tagad Iekšlietu ministrija saka, – Latvija spēs uzņemt 10 000 ukraiņu kara bēgļu. Kur viņi visi dzīvos?

Izmitināšanas vietu sameklēšana, pirmās nepieciešamības sadzīves priekšmetu sagādāšana, palīdzēšana atrast darbu Latvijā ir Labklājības ministrijai deleģētie pienākumi potenciālo Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānā.

"Primāri ir plānots apzināt, un ir jau sākts apzināt, viesnīcas, naktsmītnes, kuras valsts varētu uz vairākām nedēļām, mēnešiem sākotnējā posmā atmaksāt. Protams, ir arī citi varianti – skolas, institūcijas, kurās veikt cilvēku īstermiņa izvietošanu. Tam būtu liela fiskāla ietekme ar dažāda veida izdevumiem," pauž labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

"Ir pāragri spriest, kas, ko un cik maksātu, bet galvenais, ka mūsu iestādes gatavojas dažādām attīstībām, lai nebūtu nesagatavoti pārsteigti," norāda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Tāpat Labklājības ministrija radīs priekšlikumu tādu sociālo pabalstu izmaksai, kas ļautu šiem ukraiņiem uzsākt dzīvi Latvijā. Tikmēr Rihards Kozlovskis (JV), kurš bija iekšlietu ministrs Sīrijas bēgļu krīzes laikā, pieļauj – ukraiņi pretstatā sīriešiem, visticamāk, Latvijā neierastos tukšām kabatām, un, iespējams, lielai daļai no viņiem nemaz nevajadzētu valsts finansiālo atbalstu.

"Ir iespēja palīdzēt tādā izpratnē, ka palīdzēt atrast šīs vietas. Viņiem ir līdzekļi, un tas nozīmē, ka ir paši spējīgi samaksāt par dzīvošanu, par pārtiku. Pilnīgi noteikti var būt situācijas, kad cilvēki to nespēs," pauž Kozlovskis.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) uzskata – ukraiņu bēgļi neradītu Latvijā lielu spiedienu. Daļai atbalstu varētu sniegt jau šeit esošā ukraiņu kopiena, draugi vai pat radi, turklāt jauniebraucēji spētu ļoti ātri integrēties darba tirgū: "Tiesības uzreiz strādāt Eiropas Savienības valstīs viņiem nav, līdz ar to mums būtu jāpiedāvā tāds tiesiskais risinājums, lai viņi varētu iegūt tiesības uzreiz strādāt Latvijā. Ir tāds vīzu paveids ka humānā vīzām un mēs piedāvājam šādu vīzas veidu ar tiesībām uzreiz strādāt Latvijā. Viņi tad var paši sevi uzturēt.

Potenciālo Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas plāns vēl ir izstrādes stadijā, tam vēlāk būs vajadzīgs arī valdības apstiprinājums. Iekšlietu ministre atzīst, ka atsevišķos uzdevumu deleģējumos varētu būt neviennozīmīga attieksme, piemēram, par pašvaldību pienākumiem: "Pašvaldībām ir ļoti daudz jautājumu. Līdz ar to, kamēr visi jautājumi nav saskaņoti ar Finanšu un Ekonomikas ministrijām, teikt, ka šis plāns ir pavisam gatavs, nevaram. Mums ir pasākumu plāns, kuru tagad ceram kopā ar pārējo valsts pārvaldi pabeigt kā dzīvotspējīgu plānu."

Iekšlietu ministre pieļauj, ja karš Ukrainā tiešām sāktos, tad Latvijas Baltkrievijas pierobežā vajadzētu steidzami veidot patvēruma meklētāju centru tai daļai ukraiņu, kas Latvijā ienāktu caur Baltkrieviju. Šī versija gan esot maz ticama. Ukraiņu bēgļi Latvijā lielākoties ierastos ar lidmašīnu vai ar privāto auto no Lietuvas puses.