Makrons un Baidens vienisprātis – jāgūst pierādījumi Krievijas karaspēka atvilkšanai

Svarīgi ir saglabāt "nevainojami koordinētu" politiku pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, telefonsarunā, kas ilga aptuveni stundu, uzsvēra līderi.

"Nedēļu pēc prezidenta Makrona brauciena [uz Maskavu un Kijevu], mēs redzam, ka ir zināms pamats cerībai," teikts Elizejas pils paziņojumā.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien pauda, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai joprojām "lielā mērā" ir iespējamība, tomēr krīzes diplomātisks atrisinājums vēl ir sasniedzams. "ASV "vēl nav guvušas pierādījumus" par jebkādu Krievijas karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežām, sacīja Baidens. "Analītiķi norāda, ka viņi joprojām lielā mērā ir apdraudošā pozīcijā," viņš pauda.

Ja Krievija uzbruks, brīdināja Baidens, ASV ir "gatavas likt lietā" soda sankcijas.

Tomēr, norādīja Baidens, "mums jādod diplomātijai visas iespējas gūt panākumus".

Paziņojot par pirmo pie Ukrainas robežām sakoncentrētā karaspēka atvilkšanu, Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien pavēstīja, ka daļa karavīru un bruņojuma atgriežas atpakaļ bāzēs plānoto manevru noslēgumā.

Šāds sākums "deeskalācijas kustībai atbilstu tam", ko Putins pagājušajā nedēļā sacīja Makronam sarunās Maskavā, norādīja Makrona birojs.

"Ir dinamika, par ko ir jāgūst pierādījumi un kas ir jākonsolidē," teikts paziņojumā, norādot, ka "viss ir ļoti trausls".

Joprojām ir iespējama dažāda notikumu attīstība, "ņemot vērā izvērstā Krievijas karaspēka mērogus", kas "joprojām ir ļoti iespaidīgs".

Elizejas pils norādīja, ka Makrons tuvākajā laikā runās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kas otrdien apmeklēja Maskavu un tur tikās ar Putinu.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".