Simtiem kravas auto pat 10 kilometru garumā gaida iebraukšanu Latvijā no Krievijas

Lai iebrauktu Latvijā, šķērsojot Terehovas un Grebņevas robežpunktus, kravu šoferi spiesti Krievijas pusē nīkt pat 10 kilometru garās rindās. Ja iestājas rindas galā, gaidīt var nākties divas un pat trīs dienas. Šoferi gulēt īsti arī nedrīkst, jo, ja rinda kaut mazliet pakust uz priekšu, var zaudēt savu vietu.

Šāda problēma esot jau vairākas nedēļas. Kravu pārvadātāji par to skaļāk sākuši runāt vien tagad, jo cerības, ka kaut kas varētu uzlaboties, nav attaisnojušās. Kravu pārvadājuma uzņēmuma "Krāces" īpašnieks rindā Krievijas pusē iestājās sestdien, Latvijas robežu Terehovā šķērsoja vien otrdien. Viņš izsaka minējumu, ka vaina esot Latvijas muitas nespēja. Viens no Latvijas muitniekiem esot teicis, ka trūkstot darbinieku un lai sūdzoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Rīgā.

"Es viņam saku – tu viens pats? Viņa saka – nē, bija otrs, tagad nav. Nu, lai es zvanot vadībai, ka varbūt mūsos vairāk klausīsies, jo viņi visu laiku sakot, ka nav darbinieku. Tādu rindu, ka jāstāv no Krievijas trīs dienas, nav bijis nekad. Laikam jau trūkst to darbinieku," teic kravu pārvadājumu uzņēmuma "Krāces" īpašnieks Aigars Stikāns.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa Ādmine atzīst, – varot būt situācijas, ka atsevišķās maiņās kovida dēļ iztrūkstot 7 vai pat 8 muitnieki, bet neesot papildspēku, ko sūtīt palīgā: "Diemžēl no Rīgas arī neko šobrīd nevaram atkomandēt, jo Rīgā arī identiska situācija, jo arī cilvēki Rīgā slimo. Muitnieki slimo, robežsargi slimo. Nu kādus vēl dienestus citus piesaistīt. Kādi ir jūsu priekšlikumi? Mēs esam atvērti!"

Taču slimojošie muitnieki neesot problēmas galvenais iemesls, saka VID. Latvijas muitnieki esot spējīgi apstrādāt 300 auto diennaktī, bet šajās nedēļās Krievijas muita neizlaižot vairāk par 130 mašīnām. Kāpēc Krievijas puse tā dara, VID sazinājies ar Krievijas kolēģiem un viņi skaidrojuši – skaitliski vairāk krievu muitnieku esot novirzīti Krievijā no Latvijas ienākošos kravu raitai apkalpošanai, līdz ar to mazāk paliek to, kas apstrādā no Krievijas izbraucošos auto.

"Krievijas muitai ir šī fiskālā funkcija, un viņi pilda budžetu, tā ir viņu prioritāte. Tās kravas, kas iet ārā, nav viņu prioritāte, un to plūsmu organizē pa vienu joslu. Un būvniecības darbi, kas notiek Krievijas pusē, arī ietekmē šo plūsmu," teic VID Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Kravas auto asociācijas "Latvijas Auto" vadītājs Aleksandrs Pociluiko analizējis problēmu Terehovas un Grebņevas punktos un secinājis – vainot Latvijas muitniekus nespējā neesot pareizi: "Viņi izpilda savus pienākumus – diennaktī spēj ļaut šķērsot 300 auto. Mēs analizējām situāciju, un nav tā, ka viņi mazāk strādā."

Sastrēgums pirms iebraukšanas Latvijā veidojas, jo pēdējā nedēļās būtiski audzis kravas auto skaits. Tam par iemeslu pārvirzītās plūsmas, skaidro asociācijā "Latvijas Auto". Pirmkārt, ir slēgts viens no Polijas-Baltkrievijas robežpunktiem. Otrkārt, lietuviešiem esot problēmas ar muitas sistēmu, un tādēļ liela daļa šoferu izvēlas šķērsot Krievijas robežu tieši Latvijā.

"Un vēl viens iemesls, kas varētu palielināt to plūsmu, ir Baltkrievijas pret poļu un lietuviešu pārvadātajiem ieviestās elektroniskās plombas. Katra izmaksā 112 dolāru. Tas pārvadātājiem palielina izmaksas. Viņi izvēlas šķērsot robežu starp Latviju un Baltkrieviju, starp Latviju un Krieviju," saka "Latvijas Auto" valdes priekšsēdētājs.

Vai tam visam ir kāds drīzs risinājums, neviena no pusēm neņemas spriest. Tikmēr kravu pārvadātāji turpina ciest zaudējumus, ko rada dīkstāve rindā.