"Sapnis par burāšanu": Lai izvairītos no apkures rēķiniem ar jahtu dodas uz Itāliju

Iedziļinoties saprotam, ka stereotipiem tomēr nav nekāda sakara ar realitāti.

Ar šo stāstu "tv3.lv" sākam rakstu sēriju "Sapnis par burāšanu", atspēkojot mītus par šīs nodarbes dārdzību, sarežģītību un ekskluzivitāti, kā arī izglītojot par iespējām ikvienam izbraukt ar zēģelīti. Rakstu autors ir pieredzējis kapteinis Askolds Hermanis – starptautiski akreditēts jahtu vadīšanas instruktors, burāšanas skolas Nautica.lv dibinātājs. Atpūtas kuģu jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, jūras pieredze vairāki desmiti tūkstoši jūras jūdžu.

Lai iztirzātu un labotu greizos, sabiedrībā iesīkstējušos, pastāstīšu vienu īsu stāstu ar ne pārāk labām beigām, kas balstīts uz absolūti patiesiem notikumiem.

Ar jahtu cauri Eiropai – pavisam reāli

Iesākumā jāpaskaidro, ka jahta ir atpūtai paredzēts peldlīdzeklis ar vismaz vienu kajīti. Tātad lielu kuģi, ko izmantojam tikai privātai atpūtai, varam dēvēt par jahtu, tikpat labi kā nelielu, ar kajīti aprīkotu buru laivu. Pasaulē populārāka ir jahtu noma, nevis iegāde.

Pirms dažiem gadiem kāds Latvijas pensionārs nolēma kāpt buru laivā un doties uz Itāliju. Tur ziemā siltāk. Pensiju viņš saņēma bankas kontā, bet tā diemžēl bija pārāk maza, lai nosegtu ziemā "uzblīdušos" rēķinus. Tāpēc viņš nolēma sēsties savā jahtā un doties ziemot uz Itāliju.

Viņa īpašumā jau vairākus gadus bija jahta, neliela buru laiva ar kajīti un dažu zirgspēku piekaramo motoru. Laiva bija pārāk maza, lai komfortabli šķērsotu jūras un okeānus. Toties salīdzinoši lēta – tās cena varētu būt pāris tūkstoši eiro. Tāpēc, ceļojot uz Itāliju, mūsu seniors izvēlējās Eiropas iekšējos ūdensceļus. Bija jātiek tikai līdz Vācijai, tālāk jau pa upi cauri visai Eiropai, un esi sveicināta Vidusjūra. Jūrā gar krastu, garām Nicai un Monako, Dženovai, Portofino, uz līci, kura malā uzcelta bijušais skandalozais Itālijas premjera, mediju magnāta, tagad Eiropas Parlamenta deputāta Silvio Berluskoni vasarnīca.

Mūsu pensionāram misēklis notika, kad bija jādodas krastā. Viņš pietauvojies pie nepareizās bojas. Jau neilgi pēc tam veselības problēmas viņam lika lidot uz Rīgu, bet jahtu atstāt. Jahtu arestēja un tā vēl šodien atrodas Itālijā. Stāsts – pārdrošs, skumjš, bet tajā pašā laikā iedvesmojošs. Tas pierāda, ka vēlmi un mērķtiecību var realizēt sākotnēji neticamas idejas.

Ko no šī stāsta varam mācīties?

Šis stāsts varbūt nav līdz galam precīzs un nu jau dažus gadus vecs, bet no tā var skaidri noprast, ka ceļošana ar jahtu ir pieejama ik vienam.

Ceļošana ar jahtu cauri vai apkārt Eiropai, manuprāt, ir kā lieliska pastaiga pa franču vīna dārziem, gar senām pilīm, caur pilsētām. Saprotams, ka tas ir saistīts laiku un ar izmaksām. Bet mūsu pensionārs tās lieliski prata optimizēt un realizēt lielisku ceļojumu cauri Eiropai nelielā buru laivā.

Lai ceļotu šādā veidā, protams, nepieciešamas ostas vai enkurvietas, kur nakšņot, degviela, gāze, pārtika, ūdens un gatavība pa ceļam kaut ko saremontēt vai iegādāties kādas rezerves daļas. Ostas parasti ir maksas pakalpojums, bet enkurvietas pārsvarā ir bez maksas. Ja pārtika tiek iegādāta lielveikalos un gatavota jahtā uz gāzes plīts, ikdienas izmaksas ir zemas. Tātad tikai ik pa laikam jānopērk mazais gāzes balons. Ūdeni uzpilda ostā, tur arī uzlādē akumulatorus, tos mazliet lādē arī piekaramais motors, bet maz. Uz laivas visvairāk elektrību patērē ledusskapis, autopilots un navigācijas aparatūra. Būtiskākā izdevumu pozīcija ir degviela, kaut gan piekaramais motors "ēd" maz, stundu ceļā ir daudz. Turklāt, lai izbrauktu zem zemajiem tiltiem, jahtai masts tiek noņemts jau pie ieejas kanālos. Jūrā gan izmanto buras, tad degvielas patēriņš ir nulle, jo motors ir izslēgts.

Šķiet, ka šis piemērs lieliski pierāda, ka burāšana ir pa kabatai pat pensionāram, kam nav pa spēkam samaksāt par apkuri Latvijā. Ja vien pirms tam ir ticis pie jahtas, kuras vērtība atbilst vairumam Rīgas ielas sastopamo kārtīgi palietoto auto.

Jūs teiksiet, ka katrs to nevar, jo nepieciešamas zināšanas un iemaņas. Uz to atbildēšu, ka, ņemot vērā, ka lielā daļā pasaules valstu jahtu vadīšanai nav nepieciešamas tiesības, laikam jau šī lieta nav tik sarežģīta, ja vien negrasāties vinnēt regatē, jahtu sacensībās.

Neskatoties uz to, ka šis ir hobijs, ko apgūst visu mūžu, nokārtot jahtu kapteiņu tiesības un iegūt pamatiemaņas var vienas sezonas laikā, pat ātrāk. Turklāt vienlīdz veiksmīgi jahtu var vadīt kā sievietes, tā vīrieši – līdzīgi, kā auto.

Nākamajā rakstā stāstīšu, kādas pašlaik ir prasības, lai nokārtotu jahtas vadīšanas atļauju un kā apgūt pamatiemaņas.