5000 jēgpilnu soļu jeb pastaigas maršruts pa izcilu personību pēdām Āgenskalnā

Īsumā: Maršruta ideja ir doties pastaigā pa Āgenskalnu, un, lai nebūtu vien tukša klīšana, atrast slavenu rakstnieku, dzejnieku, dramaturgu, režisoru, komponistu un zinātnieku atstātās pēdas pilsētvidē.

Lai arī virsrakstā minēti soļotāji, tikpat piemērots šis maršruts ir arī velobraucējiem.

Sākums – pie Māras dīķa

Kā sākumpunktu pastaigai izvēlējos Māras dīķi jeb seno dzirnavezeru, jo šeit jau it labi var sajust pavasari gaisā, un, kas nav mazsvarīgi, šo vietu viegli sasniegt gan no Rīgas centra, gan citām vietā, pat atbraucot ar vilcienu no citas pilsētas.

Ap Māras dīķi izsenis pulcējušies slaveni ļaudis, jo senāk te bijusi lustīgas uzdzīves vietas, bet pēcāk inteliģence nāca ciemos pie rakstniekiem Jāņa Akuratera un Ojāra Vācieša, kuru mājas atrodas dīķa krastā.

"Kalpa zēna vasara", dzejoļu krājumi, Ibsena lugu tulkojumi un vēl pulka lielu ideju – tas ir mantojums, ko mūsu kultūrā atstājis Akuraters. Tieši pie viņa muzeja nolēmu sākt šo pastaigu. Nams atrodas Torņkalnā, Ojāra Vācieša ielā 6A. 1933. gadā šo namu pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta uzcēla dzejnieka Jāņa Akuratera ģimene, un te ik uz soļa jūtama brīvās Latvijas inteliģences un svētku noskaņa. Tāpat te apskatāmas vairākas latviešu klasiķu gleznas, kā arī ekspozīcija par godu pašam dzejniekam.

Jāpiebilst, ka svētdienās un pirmdienās muzejs nestrādā.

Ielas pretējā pusē atrodas pavisam citā stilistikā celts, senāks koka nams, kurā mājo dzejnieka Ojāra Vācieša muzejs. Pie ieejas durvīm šeit "sagaida" smaidīgs Vācietis pats, bet, dodoties tālāk, var izstaigāt nelielās istabiņas, kur viņš kopā ar kundzi, dzejnieci un redaktori Ludmilu Azarovu dzīvojis.

Interesants ir arī pašas mājas stāsts, kas sācies jau krietnu strēķīti gadu pirms Ojāra un Ludmilas apmešanās šeit. Vairāk nekā 200 gadus vecais nams Māras dīķa krastā reiz bijis jautrs traktieris ar nosaukumu "Jeruzaleme". Tajā savulaik no pilsētas centra ļaužu modrajām acīm noslēpties un palīksmot braukuši tādi dižgari kā Garlībs Merķelis un Rihards Vāgners. Savos zīmējumos to iemūžinājis pat Johans Kristofs Broce.

Savukārt, ja nolemsi ieiet muzejā, dzirdēsi stāstus par Ojāru Vācieti un viņa laikabiedriem, viesojoties vidē, kurā dzejnieks dzīvojis, strādājis un radījis darbus, kas modinājuši latviešu sabiedrības sirdsapziņu 20. gadsimta otrajā pusē. (Arī šis muzejs svētdienās un pirmdienās nestrādā).

Tālāk dodies gar pavasarīgā Māras dīķa krastu dziļāk Āgenskalnā.

Teātra muzejs Smiļģa mājā

Izlīkumojot pa mazajām ieliņām, gar veco "Auroras" zeķu fabrikas teritoriju, kur tagad slejas lepni dzīvokļu nami, dodies pa Eduarda Smiļģa ielu līdz pat slavenā režisora namam. Viņš tajā pats izprojektējis visu līdz sīkuma, veidojot to par savu sapņu pasauli ar tikai sev raksturīgo vērienu. Jau ieejas vārti ir kā stilizēta atsauce uz kādu pili, tāpat kāpiens kalniņā līdz namam, kur abās pusēs nu jau mūsdienās festivālā tika uzstādītas arī lielas skulptūras (titulbildē).

Pie mājas ir arī neliels baseins, kurā strūklaka darbojas vien vasarā, bet iekštelpās var iepazīties gan ar mūs teātra vēsturi un dižgariem, gan paša Smiļģa personību. Namā ir arī skatuve, kas ir precīza vecā Dailes teātra Lāčplēša ielā (tur pašlaik notiek remonts, lai atjaunotu telpas Jaunajam Rīgas teātrim) kopija tikai mazākā, lai režisors varētu arī mājās plānot savus radošos lidojumus. Īpašs ir arī Smiļģa kabinets ar lielo rakstāmgaldu un grāmatplauktiem.

Kad teātra mākslas "biķeris" nomēģināts, tālāk dodies nelielās Baložu ielas virzienā.

Budistu templis un jūgendstila nams, kur tapa lugas

Tieši uz stūra, kur no Kapseļu ielas Vanšu tilta virzienā izgriežas trolejbuss, atrodas neliels namiņš (attēlā) ar jauku verandu. Lai cik neparasti tas arī varētu šķist, šis ir pirmais budistu templis Rīgā un visā Baltijā.

Te jāmin tāds kungs kā Kārlis Tenisons, kas dzimis Igaunijas pierobežā, studējis Pēterburgā, pēc tam devies plašos klejojumos Āzijā, nonākot Tibetā un Nepālā, kur pievērsies budismam. Viņš iepazinies un sadraudzējies art tā laika Dalailamu, kas viņam pat piešķīra lielu naudu, lai viņš Pēterburgā atvērtu pirmo budistu templi. Tenisons tā arī darīja, bet, sākoties 1917. gada revolūcijai, no boļševikiem aizmucis uz Rīgu, turpinot sludināt budisma mācību te. 1922. gadā koka namiņā Baložu ielā 8 Tenisons pāris istabās izveidojis arī budistu templi. Viņa centieni tomēr plašas ļaužu masas Latvijā neaizrāva, un pēc dažiem gadiem Tenisons kopā ar sekotāju Fridrihu Lustigu atkal devies prom – sākumā uz Parīzi, bet tad uz Nepālu, kur aizvadījis visu mūžu, bijis ļoti cienīts un arī apglabāts vienā no pasaules galvenajiem budistu tempļiem.

Esot šajā vieta, nevar nepamanīt smalko blakusmāju. Tas ir van Drāta savrupnams (1900.-1901.), ko min kā vienu no skaistākajiem Pārdaugavas jūgendstila paraugiem. Šajā (Baložu iela 10) namā kopš 1953. gada dzīvoja slavenais latviešu rakstnieks un komponists Marģeris Zariņš un radīja savus labi pazīstamos darbus.

Jāsaka, ka dzīvojot Baložu ielā, reiz varēja iegūt ļoti prestižus kaimiņus, jo tepat Kalnciema ielas otrā pusē 20. gados, pēc atgriešanās no trimdas, kādu laiku lepnā trešā stāva dzīvoklī dzīvojuši arī Rainis un Aspazija.

Tajā pašā namā mitis pirmais olimpiskās medaļas ieguvējs no Latvijas teritorijas Haralds Blaus, kas piedalījās olimpiādē Stokholmā, šaujot pa māla baložiem. Plāksnīte par godu šim cilvēkam arī pašlaik rotā nama sienu.

Bet vēl dažus namus tālāk uz trotuārā ieraudzīsi neparastu, apgleznotām flīzēm rotātu pieminekli par godu spāņu rakstniekam Anhelam Gavinetam, kas reiz te dzīvojis. Viņš rakstījis lugas, bet Rīgā nokļuvis kā diplomāts. Diemžēl viņa liktenis ir traģisks un beidzies tieši šeit, Rīgā, kur 1898. gadā Gavinets izdarīja pašnāvību, noslīcinoties Daugavā.

Atrast Dārziņa un Grndeļa kapu

Tālāk dodies pa Baložu ielu līdz par Āgenskalna ielai, kur var apbrīnot vēl vairākus lepnus pagājušā gadsimta sākuma savrupnamus, un pagriezies pa labi Mārtiņa baznīcas virzienā. Pa kreisi no tās atrodas Mārtiņa kapi, kur pavasarī brīnišķīgi zied zilās scillas jeb zilsniedzītes, bet arī pašlaik šī ir interesanta vieta pastaigai.

Jāpiebilst, ka Mārtiņa kapos iekļūt nav tik viegli – vaļā ir tikai vieni vārti Hāmaņa ielas pusē pie Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolas.

Šeit apglabāts viens no lielākajiem 18. gadsimta zinātniekiem šajā pusē – Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836). Viņš bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs, pēc tam kļuva par Tērbatas Universitātes ķīmijas un farmācijas profesoru un rektoru. Viņam varam pateikties arī par uzņēmumu "Grindeks", ar kura atbalstu atjaunota arī baltā kapliča pašā šo kapu centrā, kur atdusas Grindelis.

Savukārt pie žoga Krēslas ielas pusē slejas iespaidīgs obelisks, kas uzstādīts par godu vienam no slavenākajiem latviešu komponistiem, Melanholiskā valša autoram Emīlam Dārziņa.
Blakus tam var apskatīt arī piemiņas vietu visiem, kas sevi ziedojuši medicīnas un zinātnes attīstībai.

Šis arī ir pēdējais apskates objekts šajā pastaigu maršrutā, tomēr, ja vēl ir spēks, var aizstaigāt arī līdz blakus esošajai Hāmaņa muižiņai, kurā pašlaik norit atjaunošanas darbi, ko plānots pabeigt vasarā, kā arī līdz izcilās rakstnieces un filozofes Zentas Mauriņas mājai Kuldīgas ielā.