Kara bēgļu plūsmas pie bijušās Rīgas Tehniskās universitātes ēkas sāka veidoties jau agri no rīta, taču, gūstot mācības no kļūdām atbalsta centrā Kongresu namā, palīdzības sniegšana ukraiņiem šeit notiek operatīvāk – cilvēki var saņemt gan nepieciešamos dokumentus, lai uzturētos Latvijā, gan informāciju par mājokļa iespējām, skolu, bērnudārziem, gan arī minimālā ienākuma pabalstu un visu citu nepieciešamo pagaidu dzīves iekārtošanai Latvijā.
Atbalsta centrā TV3 Ziņas satiek Oksanu, kura Latvijā ir ieradusies ar savu meitiņu. Sieviete saka – ja nebūtu bērna, būtu palikusi un stājusies pretī Krievijas okupantiem.
"Līdz pēdējam neviens tam neticēja, un, protams, neviens negribēja braukt prom. Bet mans vīrs uzstāja, ka mums ar meitu ir jābrauc prom, tad, kad tas jau kļuva ļoti nedroši. Mana sirds ir palikusi tur – Kijevā – kopā ar daļu manas ģimenes, kopā ar maniem draugiem. Ja vien man nebūtu pienākuma nodrošināt drošību meitai, es noteikti būtu palikusi un līdz pēdējam kā vien varētu aizstāvētu, ar jebkuriem līdzekļiem aizstāvētu mūsu valsti."
Ukraiņi ļoti novērtē Latvijas atbalstu – tomēr visvairāk par visu vēlas atgriezties mājās.
"Mēs jūtam ļoti lielu atbalstu, ir grūti runāt bez asarām. Normālos apstākļos, dzīvojot Kijevā, es esmu no tādas ģimenes, kura vienmēr kādam palīdzējusi, darīju to, organizēju palīdzību. Pati nekad neesmu bijusi šādā situācijā, kad man ir jālūdz palīdzība. Tagad – tas ir neticami. Mēs atbraucām uz Rīgu, braucām cauri Rumānijai, tas, kā cilvēki sagaidīja Rietumukrainā, Rumānijā un šeit – Latvijā. Kaut vai šodien nācām un atbalsta centru, cilvēki nāk pretī, vaicā vai Jūs esat no Ukrainas? Turaties, mēs esam ar Jums, viss būs labi! Jūs drīz varēsiet atgriezties, un tas arī ir galvenais, mēs visi ticam, ka drīz atgriezīsimies."
Centra vadītājs ir gandarīts, ka līdz ar tā atvēršanu kara bēgļiem ir iespēja saņemt visu nepieciešamo vienuviet.
"Es domāju, ka pieplūdums šobrīd nav īpaši mainījies. No rīta pie durvīm bija rinda, bet izmaiņas ir tādas, ka centru veiktspēja ir tāda, ka šo rindu mums izdevās dabūt iekšā, nodrošinot pakalpojumus. Ja Kongresa namā visas procedūras notika vienā telpā, un tas kopumā bija ļoti trokšņaini, grūti gan pašiem cilvēkiem, gan darbiniekiem, tad te ir kabinetu sistēma, kas ļauj labāk strādāt. Viņiem, protams, ir bažas par nākotni, bet, redzot to, ka diezgan īsā laikā vienā ēkā var sakārtot daudz jautājumu, liela daļa ir priecīga," stāsta Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe.
No kopumā vairāk nekā 10 000 bēgļiem Rīgā oficiāli reģistrēti jau vairāk nekā 5500 ukraiņu. Galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis saka, – bēgļu skaits turpinās augt.
"Neviens precīzi nevar pateikt, cik ir cilvēku. Mēs redzam tikai to, ka ik dienu viņu ir arvien vairāk. Pieplūdums ir arvien lielāks. Runājot ar saviem kolēģiem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, visi kā viens saka – šis ir pirmais vilnis, mums ir jābūt gataviem nākamajam vilnim. Mēs zinām, ka, ja šeit, Latvijā, varētu uzņemt 10 000 bēgļu, tad Prāgā ir 10 000 dienā, Varšavā 15 000 un vairāk. Mums visu laiku ir jādomā par nākamajiem soļiem uz priekšu."
Rīgas mērs stāsta, ka patlaban galvaspilsētā ir 5000 izmitināšanas vietu kara bēgļiem, nākamais posms ir atvēlēt šiem cilvēkiem Rīgas skolu telpas. Vienlaikus Staķis uzsver, ka Rīgas iespējas uzņemt cilvēkus ir ierobežotas – viņš aicina aktīvāk iesaistīties gan valdību, gan arī citas pašvaldības, katrā vēsturiskajā novadā atvērot centrus kara bēgļu no Ukrainas uzņemšanai.
"Nākamais līmenis ir 25 000 skolas – mēs ļoti labi saprotam, ka mācību process šajās skolās nevarēs notikt. Mēs to iedarbināsim tikai tad, kad būs vajadzība. Mums ir lielie plānošanas reģioni, mums ir vēsturisko zemju novadi – šis ir jāpārnes arī uz turieni. Iespējams, ir nepieciešama lielāka Ministru kabineta iniciatīva, jau tagad ir jāsaprot – viens centrs šeit, otrs tur, kā sadalīt bēgļu plūsmas. Jo, ja būs tā, kā līdz šim, ka tas ir vienā vietā, tad mēs redzam šeit rindas. Rīgā organizācijā, mēs neesam ar mieru tam," pauda Staķis.
Mērs uzsver, ka lielu atbalstu bēgļu izmitināšanā sniedz arī iedzīvotāji, kuri ver savu māju durvis cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas militāristu zvērībām Ukrainā. Tiek lēsts, ka patiesais skaits, kas ieradušies mūsu valstī patverties, ir krietni lielāks.
Jāpiebilst, ka kopš kara sākuma no bēgļu gaitās devušies jau gandrīz trīs miljoni 400 000 ukraiņu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
